Ziņas

Publicēts

Inflācija 2026: ko reāli nozīmē cenu kāpums mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Inflācija nav tikai skaitlis statistikā — tā ir sajūta pie kases, komunālo rēķinā un uzņēmuma pašizmaksā. 2026. gadā cenu kāpums bieži nav viens dramatisks lēciens, bet virkne mazu sadārdzinājumu, kas kopā maina ikdienas izvēles un plānus.

Svarīgākais ir saprast, kur tieši inflācija “iekož” visvairāk, un ko praktiski var darīt, lai tā nekļūtu par nekontrolētu budžeta caurumu.

📊 Kāpēc inflācija katram jūtama citādi

Vidējais inflācijas rādītājs pasaka par kopējo fonu, bet reālo sajūtu nosaka tavs izdevumu grozs. Vienam lielāko daļu veido mājoklis un komunālie, citam — pārtika un transports, vēl citam — kredītsaistības vai bērnu izdevumi. Tāpēc divās mājsaimniecībās ar vienādiem ienākumiem inflācija var izpausties ļoti atšķirīgi.

Tieši tāpēc par inflāciju visprecīzāk spriest var, skatoties uz saviem lielākajiem tēriņiem, nevis tikai uz “vidējo” skaitli ziņās.

🛒 Ikdienas preces: mazie kāpumi, kas sakrājas lielā summā

Ikdienas pirkumos inflācija bieži parādās klusi: nedaudz dārgāks grozs, biežāka izvēle par labu akcijām, lētākiem zīmoliem vai lielākiem iepakojumiem. Atsevišķi tas nešķiet dramatiski, bet mēneša griezumā summa ir jūtama.

Šeit parasti strādā vienkāršākais princips: lielākais efekts rodas nevis no atteikšanās “no visa”, bet no 2–3 pozīciju pārskatīšanas, kuras budžetā ir vislielākās un atkārtojas regulāri.

💶 Algas un pirktspēja: kāpēc “saņemu vairāk”, bet atļauties var mazāk

Ja algas aug lēnāk nekā cenas, pirktspēja krīt pat tad, ja ienākumi nomināli palielinās. Tas rada tipisku sajūtu: “it kā viss kārtībā, bet nauda pazūd ātrāk”. Šādā brīdī cilvēki biežāk sāk plānot iepirkšanos, atlikt lielākus pirkumus un meklēt stabilitāti uzkrājumos.

Uzkrājumu gadījumā inflācija nozīmē to, ka nauda ar laiku pērk mazāk, tāpēc daudzi pārskata drošības spilvena apjomu un uzkrāšanas mērķus.

🏭 Uzņēmumiem: izmaksu spiediens un cenu politika

Uzņēmumos inflācija parasti ienāk caur izmaksām — izejvielām, loģistiku, enerģiju, īri un darba samaksu. Sarežģītākais brīdis ir tad, kad izmaksas aug, bet cenu pacelt nevar tikpat ātri, jo klienti kļūst jutīgāki un konkurence spiež turēt cenu līmeni.

Tāpēc 2026. gadā uzņēmumiem īpaši svarīga kļūst pašizmaksas disciplīna: precīza maržu uzskaite, līgumu nosacījumu pārskatīšana, piegādātāju diversifikācija un procesu efektivitāte, lai daļu sadārdzinājuma kompensētu ar iekšējiem uzlabojumiem.

✅ Ko praktiski darīt tuvākajos mēnešos

Inflāciju nevar “atslēgt”, bet var samazināt tās ietekmi ar skaidrību un plānu. Mājsaimniecībām tas bieži nozīmē regulāru izdevumu pārskatu un prioritāšu sakārtošanu, uzņēmumiem — izmaksu kontroli un cenu/pakalpojuma struktūras pielāgošanu, pirms problēma kļūst akūta.

Jo ātrāk tiek noķertas izmaiņas lielākajās pozīcijās, jo mazāk sāpīgas ir korekcijas.

Izmēģini arī tu: paņem pēdējo 30 dienu tēriņus un atzīmē 3 pozīcijas, kur sadārdzinājums ir jūtams visvairāk — vai tu vari mainīt piegādātāju, biežumu vai alternatīvu, lai jau nākamajā mēnesī redzētu reālu ietaupījumu?

Publicēts

📦 Latvijas eksporta izaicinājumi 2025. gadā: ko gaidīt tuvākajos mēnešos

Eksports ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. No kokapstrādes un pārtikas līdz IT pakalpojumiem un tehnoloģijām — mūsu uzņēmumi konkurē pasaules tirgos. Tomēr 2025. gadā gaidāmi jauni izaicinājumi, kas prasīs elastību, inovācijas un gudru pielāgošanos globālajām pārmaiņām.

🌍 Tirgus svārstības un jauni virzieni

Eiropas un pasaules tirgos pieprasījums kļūst nepastāvīgs. Latvijas eksportētājiem jāmeklē līdzsvars starp tradicionālajiem partneriem (Vācija, Skandināvija) un jaunajiem tirgiem (Tuvie Austrumi, Āzija). Tirgus diversifikācija šobrīd ir drošākais ceļš uz stabilitāti.

🚛 Loģistika un piegādes ķēdes

Globālās piegādes ķēdes kļuvušas trauslākas, un katrs pārrāvums var radīt zaudējumus. Latvijas uzņēmumiem jāinvestē vietējā infrastruktūrā, noliktavās un sadarbībā ar reģionālajiem loģistikas partneriem. Droša piegāde šobrīd ir konkurētspējas jautājums.

🌱 Ilgtspējība kā pārdošanas arguments

Ilgtspējība vairs nav modes vārds — tā ir eksporta priekšrocība. Pircēji un partneri izvēlas uzņēmumus, kas ražo videi draudzīgi, samazina CO₂ pēdu un ievēro sociālo atbildību. Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē iespēju pārvērst zaļās vērtības par komerciālu panākumu.

💻 Digitalizācija un inovācijas

Automatizācija, mākslīgais intelekts un e-komercija kļūst par jauno eksporta valodu. Tie, kas spēs digitalizēt procesus un būt redzami tiešsaistē, būs soli priekšā. Latvijai ir priekšrocība – spēcīgi IT uzņēmumi un tehnoloģiski elastīga uzņēmējdarbība.

📈 Skats nākotnē

Eksporta nozare 2025. gadā saskarsies ar pārmaiņām, bet arī iespējām. Lielākais izaicinājums būs pielāgoties ātrāk nekā konkurenti — ar inovācijām, partnerībām un stratēģisku skatījumu. Tā ir iespēja pārrakstīt Latvijas eksporta stāstu nākamajai desmitgadei.

👉 Izmēģini arī tu: ja esi uzņēmējs — pārskati savu eksporta stratēģiju. Vai tavs bizness ir pietiekami elastīgs, zaļš un digitāls, lai izturētu nākamās globālās pārmaiņas?

Publicēts

🌱 Enerģētikas nākotne: kā Latvija gatavojas zaļajai pārejai

Latvija šobrīd atrodas svarīgā posmā – virzībā uz zaļo enerģētiku un neatkarību no fosilajiem resursiem. Atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars aug, un arvien vairāk uzņēmumu un mājsaimniecību iegulda saules, vēja un biomasas risinājumos. Šī pāreja nav tikai vides jautājums – tā ir arī drošības, inovāciju un ekonomiskās stabilitātes lieta.

🔋 Saules un vēja enerģijas izrāviens

Pēdējos gados Latvijā uzstādīto saules paneļu skaits ir pieaudzis vairākas reizes, un vēja parki Kurzemē un Vidzemē kļūst arvien nozīmīgāki. Tas ļauj samazināt atkarību no importa un veido vietējo enerģētikas tirgu, kas spēj noturēt cenas stabilas arī globālu svārstību laikā.

⚡ Enerģijas uzkrāšana un infrastruktūra

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir enerģijas uzkrāšana. Ja saules un vēja resursi ir sezonāli, tad gudras bateriju sistēmas un uzglabāšanas tehnoloģijas kļūst par galveno atslēgu drošai piegādei. Latvijā šobrīd tiek attīstīti vairāki projekti, kas paredz uzkrājuma sistēmu izbūvi un tīkla modernizāciju.

🏡 Mājsaimniecību loma

Aizvien vairāk iedzīvotāju kļūst par t.s. “mikroģeneratoriem” — mājas īpašnieki ar savām saules stacijām. Tas ne tikai samazina rēķinus, bet arī veicina domāšanu par energoefektivitāti un patēriņa ierobežošanu. Zaļā pāreja sākas katrā mājā, katrā ģimenē.

🌍 Nākotnes redzējums

Līdz 2030. gadam Latvijai jāsasniedz mērķis – vismaz puse elektroenerģijas no atjaunīgajiem avotiem. Tas nozīmē jaunas darba vietas, modernu rūpniecību un drošāku nākotni nākamajām paaudzēm.

👉 Ko vari darīt jau tagad: izvēlies zaļās enerģijas plānu, samazini patēriņu un seko līdzi savam elektrības nospiedumam. Mazie ieradumi rada lielas pārmaiņas!

Publicēts

Latvijas Ekonomikas Prognozes 2024: Ekspertu Viedokļi un Tendences

Latvijas ekonomika, stāvot uz 2024. gada sliekšņa, demonstrē gan izaicinājumus, gan iespējas. Pēdējos gados globālās ekonomiskās tendences, kā arī vietējās politikas un sociālie faktori, ir ietekmējuši valsts ekonomisko ainu. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažādu ekspertu viedokļus un tendences, kas varētu noteikt Latvijas ekonomisko virzību 2024. gadā.

Globālās Ekonomiskās Ietekmes

Pasaulē valdošās ekonomiskās tendences, piemēram, tirdzniecības konflikti, tehnoloģiju attīstība un demogrāfiskās pārmaiņas, ir tieši ietekmējušas Latvijas ekonomiku. Eksperti norāda, ka Latvijai jāturpina pielāgoties šīm globālajām tendencēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Iekšzemes Izaicinājumi

Latvija saskaras ar virkni iekšzemes ekonomiskiem izaicinājumiem, tostarp darbaspēka trūkumu, demogrāfisko izmaiņu radītu spiedienu uz sociālās aizsardzības sistēmu un nepieciešamību modernizēt savu infrastruktūru. Eksperti uzsver, ka šo jautājumu risināšana būs izšķirīga Latvijas ekonomikas nākotnei.

Tehnoloģiju Nozīme

Tehnoloģiju attīstība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs Latvijas ekonomiku. Digitalizācija, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana uzņēmējdarbībā varētu palīdzēt pārvarēt dažus no iepriekš minētajiem izaicinājumiem un veicināt produktivitātes pieaugumu.

Zaļā Ekonomika un Ilgtspējība

Ilgtspējības jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki, un Latvija varētu izmantot šo tendenci savā labā, attīstot zaļās tehnoloģijas un palielinot atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Tas ne tikai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, bet arī radītu jaunas ekonomiskās iespējas.

Nākotnes Perspektīvas

Neraugoties uz izaicinājumiem, eksperti ir optimistiski par Latvijas ekonomikas nākotni. Potenciāls inovācijām, augstākas vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai, kā arī pieaugošais starptautiskais sadarbības līmenis varētu nodrošināt stabilu izaugsmi.

Secinājums

2024. gads Latvijai solās būt gan izaicinājumu, gan iespēju pilns. Lai gan globālās un vietējās ekonomiskās tendences liek uzmanīgi plānot nākotni, pastāv skaidras iespējas veidot stiprāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Ar pareizu politiku, inovācijām un adaptāciju pie mainīgajiem apstākļiem, Latvija var sasniegt noturīgu ekonomisko attīstību un veidot labklājību saviem iedzīvotājiem.

Publicēts

‘Janssen’ Covid-19 vakcīnas saņēmējiem rekomendē otro poti

Imunizācijas valsts padome (IVP) cilvēkiem, kuri vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienas devas “Janssen” Covid-19 vakcīnu, labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai iesaka saņemt balstvakcinācijas devu, portālu “Delfi” informēja IVP.

Balstvakcinācija ieteikta 8–12 nedēļas pēc pirmās devas vai vēlāk, un tā veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā alternatīva pieļaujama arī tā pati “Janssen” Covid-19 vakcīna.

Savukārt tiem, kam pirms vai pēc “Janssen” ir bijusi pierādīta Covid-19 infekcija, otra vakcīnas deva nav nepieciešama, norādījusi IVP.

“Gan pasaulē, gan Latvijā kļūst redzams, ka pilna vakcinācija ar “Janssen” Covid-19 vakcīnu, kas sastāv tikai no vienas vakcīnas devas, nodrošina zemāku efektivitāti jeb aizsardzību pret delta varianta izraisītu simptomātisku Covid-19 un nepieciešamību tās dēļ hospitalizēt, nekā to nodrošina divas devas mRNS vai otras vīrusu vektoru vakcīnas “Vaxzevria” divu devu kurss,” skaidro IVP priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska.

Tāpēc IVP rekomendē tiem cilvēkiem, neatkarīgi no vecuma, kas vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienas devas “Janssen” Covid-19 vakcīnu, labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai saņemt balstvakcinācijas devu.

IVP, izvērtējot jaunākos datus, ir noteikusi rekomendācijas arī bērnu un jauniešu vakcinācijai pret Covid-19 – to ieteicams veikt ar “Comirnaty” vakcīnu.

IVP ir sekojusi līdzi gan Skandināvijas valstu (FI, NO, DK, SE) ziņojumiem, gan Kanādas, ASV datiem, kā arī uzklausījusi EZA drošības pārskatu par miokardītu sastopamību pēc vakcinācijas ar mRNS vakcīnām, lai pieņemtu rekomendāciju.

Kā norāda Zavadska, EZA reģistrētā “Moderna” ražotā vakcīna pret Covid-19 uzrāda augstāku imunogenitāti jeb imūnās sistēmas atbildi, kas šai vecuma grupai varētu būt saistāma ar augstāku risku attīstīties mRNS vakcīnu identificētajai blaknei – miokardītam un perikardītam.

Šī ir pagaidu rekomendācija, un, tiklīdz būs zināma jauna un plašāka informācija, šī rekomendācija var tikt mainīta vai precizēta.

Jau vēstīts, ka divās dienās potēšanās procesu sākušo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis pa procentpunktu, sasniedzot 52%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Publicēts

Zolitūdes traģēdijā krimināllietā Sergetam piespriež 6 gadus cietumā; pārējos attaisno

Otrdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot. To dzirdot, daļa cietušo demonstratīvi pameta tiesas zāli, izpelnoties tiesneša dusmas.

10 dienu laikā procesa dalībnieki var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna spriedumu sagatavošanu. Saīsinātais spriedums stājas spēkā, ja lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu nav iesniegts tam paredzētajā termiņā. Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Prokuratūra iepriekš Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Tiesa pirmdien viņam atstāja spēkā arī piemērotos drošības līdzekļus, kā arī piecus gadus aizliedza ieņemt savu amatu. Viņam piespriesta arī kompensāciju izmaksa cietušajiem vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.

Sergets nekādus komentārus medijiem nesniedza. Valsts apsūdzības uzturētāji sēdes pārtraukumā norādīja, ka komentārus sniegs pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas, savukārt “Delfi” uzrunātie cietušie pārsvarā pauda, ka šāds spriedums, viņuprāt, nav taisnīgs.

Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdušies būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki – Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Vairāku cietušo pārstāve zvērināta advokāte Jevgeņija Tverjanoviča-Bore sēdes pārtraukumā žurnālistiem sacīja, ka sagaida no tiesas blakus lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem, kā arī uzskata, ka spriedums tiks pārsūdzēts no valsts apsūdzības uzturētāju puses. Advokāte paskaidroja, ka arī viņa sagaidīs pilno spriedumu, iepazīsies ar tiesas argumentāciju un motivāciju, un lems par sprieduma pārsūdzēšanu.

Pēc sēdes atsākšanās lielākoties visi cietušie, kas iepriekš bija ieradušies noklausīties tiesas lemto, bija tiesas sēžu zāli atstājuši.

Jau ziņots, ka tiesā tika izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Publicēts

Pirmdien Latvijā ieplūdīs aukstāka gaisa masa; gaiss iesils līdz +26 grādiem

Nedēļas ieskaņā virs Latvijas rietumiem veidosies gubu-lietus mākoņi, tur īslaicīgi līs un ducinās pērkons, bet valsts austrumos diena aizritēs bez ievērojamiem nokrišņiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Pirmdien pūtīs lēns ziemeļaustrumu, austrumu vējš, no ziemeļrietumiem Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa.

Termometra stabiņš pakāpsies līdz +21…+26° atzīmei, savukārt attiecībā uz Kurzemi sinoptiķi izplatījuši dzelteno brīdinājumu, jo tur dienas vidū gaidāms spēcīgs karstums. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +27…+30º.

Rīgā gaidāms pārsvarā sauss un saulains laiks. Pūtīs lēns ziemeļaustrumu, austrumu vējš. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +25…+26°.

Publicēts

Koka mēbeļu eksports septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 %

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 % salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018. gada septiņos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 90,92 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju – 20,71 miljona eiro apmērā, kas ir 22,8 % (pirms gada – 18 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 21,1 % vairāk nekā 2017. gada septiņos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad septiņos mēnešos koka mēbeles vestas 12,05 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju – 8,745 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 16,3 %. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,3 % (pirms gada – 14,8 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju – 9,6 % (pirms gada – 7,9 %).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles septiņos mēnešos ievestas 36,132 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 20,7 % salīdzinājumā ar 2017. gada septiņiem mēnešiem.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā koka mēbeles visvairāk ievestas no Polijas – 6,414 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% mazāk nekā gadu iepriekš un 17,8 % (pirms gada – 17,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

Gada septiņos mēnešos Latvija ievedusi koka mēbeles no Itālijas par 5,288 miljoniem eiro, kas ir kritums par 29,2 % un veidoja 14,6% (pirms gada – 16,4 %) no kopējā koka mēbeļu ieveduma, bet no Lietuvas – par 4,507 miljoniem eiro, kas ir par 36,4 % mazāk nekā pirms gada un 12,5 % (pirms gada – 15,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

2017. gada septiņos mēnešos Latvija koka mēbeles eksportēja 94,998 miljonu eiro vērtībā, bet importēja 45,56 miljonu eiro vērtībā.

Publicēts

Par kautiņa neizšķiršanu Bauskā policistam draud kriminālatbildība

Iekšējās drošības birojs (IDB) ir lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Bauskas policistu, kurš pirms pusotra gada nereaģēja uz kautiņu pie vietējās spēļu zāles.

Pagājušā gada maijā publiskajā telpā nonāca videoieraksts, kurā bija redzams konflikts starp vairākiem vīriešiem un policijas darbinieku bezdarbība konkrētajā situācijā.

Pērn maijā sociālajā tīklā “Facebook” tika ievietots video, kurā bija redzami trīs, acīmredzot, konfliktējoši vīrieši stāvlaukumā Bauskas centrā. Viens no vīriešiem bija tērpts policijas formastērpā, bet divi – civilā. Kādā brīdī viens civilā tērptais vīrietis nokautēja otru, kurš palika guļam uz asfalta auto stāvvietā. Video bija redzams, ka sitējs pameta notikuma vietu un pievienojas grupiņai citu cilvēku.

Aptuveni minūti garajā video vīrietis policijas formastērpā nevis izšķīra konfliktu, pēc sitiena aizturēja sitēju vai sniedza tūlītēju palīdzību nokautētajam, bet gan iesēdās policijas automašīnā. Video nebija redzams, ka policijas auto būtu pametis notikuma vietu, tomēr komentāros pie video policistam tika veltīti pārmetumi par neiesaistīšanos konflikta atrisināšanā. Video nebija redzams, kā konflikts izvērsies pirms sitiena un kā situācija risinājusies pēc tā.

Valsts policija pēc video publiskošanas sāka skaidrot lietas apstākļus un sākotnēji izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka video redzama tikai daļa no konflikta situācijas, kas neesot atainojusi visus notikumus. Notikumi risinājušies kādā spēļu zālē Bauskā un vēlāk arī pie tās. Valsts policijā bijis saņemts izsaukums uz spēļu zāli, kurā bija izcēlies konflikts starp vairākiem tās apmeklētājiem. Lai konfliktu apturētu, pret vienu no iesaistītajām personām spēļu zāles apsargs pielietojis asaru gāzi. Policijai ierodoties notikuma vietā, vīrietim pret kuru tika pielietota asaru gāze, esot izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, savukārt spēļu zāles apsargs ticis uzaicināts uz dienesta automašīnu sniegt paskaidrojumus.

Atsaucoties uz sākotnējo informāciju, Valsts policija tolaik apgalvoja – kamēr apsargs sniedzis paskaidrojumu, starp iepriekš spēļu zālē konfliktējošajām personām no jauna izcēlies konflikts stāvlaukumā iepretim spēļu zālei, daļa no kura bijusi redzama internetā publicētajā video. Brīdī, kad no jauna izcēlies konflikts, viens no policistiem esot pametis automašīnu un devies to izšķirt. VP apgalvoja, ka internetā publicētajā video bijis redzams tikai atsevišķs notikušā fragments, kurā bijis redzams, kā policists ved vienu, visstiprāk iereibušo vīrieti uz dienesta automašīnu. Šajā brīdī pieskrējuši klāt divi citi konflikta dalībnieki un viens no tiem iesitis visvairāk iereibušajam vīrietim, kurš nokritis.

Kā apgalvoja policija, šajā brīdī policists neesot vis pametis notikuma vietu un cietušo, bet gan, izvērtējot situāciju un riskus, pieņēmis lēmumu izsaukt papildspēkus pa rāciju, tāpēc arī iesēdies mašīnā. Policija uzsvēra, ka internetā publicētajā video nebija redzams situācijas turpinājums, proti, pēc papildspēku izsaukšanas policists esot devies pie iereibušā vīrieša, lai pārliecinātos par viņa veselības stāvokli un notikušo. Nokautētais vīrietis esot atteicies no mediķu palīdzības.

Par notikušo konfliktu Valsts policijā tika uzsāktas divas lietvedības: viena – par konfliktu spēļu zālē, un otra – par konfliktu, kas no jauna izcēlās stāvlaukumā iepretim spēļu zālei. Vienlaikus tika uzsākta arī pārbaude, lai vērtētu policistu profesionālo darbību un attieksmi notikuma vietā.

Dienesta pārbaude par šo gadījumu noslēdzās jau pērnā gada vasarā un diviem policistiem par neprofesionālu rīcību kautiņa laikā tika piemēroti disciplinārsodi – rājiens un piezīme.

Tagad, pusotru gadu pēc notikumiem, kriminālizmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinieki bija ieradušies uz izsaukumu spēļu zālē. Kamēr viens policists dienesta automašīnā pieņēma paskaidrojumus no kādas personas saistībā ar izsaukumu, otra amatpersona konfliktā, kas izcēlās starp diviem spēļu zāles apmeklētājiem, lielākoties noraudzījusies pa dienesta automašīnas logu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts amatpersona neveica darbības, lai pārtrauktu konfliktu, nošķirtu personas un aizturētu personu, kura vairākkārt pielietoja vardarbību pret otru konfliktā iesaistīto personu.

Par amatpersonas bezdarbību var piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Publicēts

ASV izstājas no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Tramps arī teica, ka ASV sāks izstrādāt šādas raķetes, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu ar Krieviju un arī ar Ķīnu.

Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 – 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 – 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.

“Mēs izbeigsim šo līgumu un izstāsimies,” sacīja Tramps žurnālistiem Nevadas štata Elko pilsētā, kur viņš piedalījās republikāņu kandidāta Senāta starpvēlēšanu kampaņā.

“Viņi to pārkāpj daudzus gadus. Un es nezinu, kāpēc [iepriekšējais ASV] prezidents [Baraks] Obama neveda sarunas, lai izstātos. Un mēs neļausim viņiem pārkāpt kodollīgumu un būvēt ieročus, un mums tas nav atļauts,” teica Tramps.

Viņš piebilda, ka ASV atsāks izgatavot šādus ieročus, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu par šiem ieročiem ar Krieviju un Ķīnu.

Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, komentējot šo Trampa paziņojumu, apsūdzēja Vašingtonu, ka tā ilgstoši pārkāpj šo līgumu, un sacīja, ka galvenais ASV izstāšanās mērķis ir vienpolāras pasaules radīšana, taču uzsvēra, ka to neizdosies sasniegt.

“Galvenais motīvs ir sapnis par vienpolāru pasauli. Vai tas piepildīsies? Nē,” ziņu aģentūra “Interfax” citē avota teikto.

Vēlāk Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs nodēvēja Trampa paziņojumu par šantāžu un ultimātu, lai panāktu Maskavas piekāpšanos.

“Ļoti satraucoši, ka Vašingtonā gandrīz vai katru dienu turpina mēģinājumus ar šantāžas metodēm “izsist” tādas vai citādas piekāpšanās visdažādākajos virzienos,” aģentūrai “Interfax” teica Rjabkovs.

“Tagad atklāta spiediena līdzekļu kategorijā tiek iekļauts arī līgums par vidēja un īsa darbības rādiusa raķetēm,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

“Mēs daudzus gadus esam mēģinājuši un turpinām uz to tiekties – panākt, lai ASV iesaistās saprātīgā dialogā par atbrīvošanos no problēmām, kas rada bažas. Taču pēc aizvien atklātākiem [ASV] veiktiem līguma pārkāpumiem veselā virknē virzienu mēs redzam centienus nostādīt Krieviju faktiski ultimāta priekšā,” teica Rjabkovs.

“Mēs noraidām pašu metodiku, kas kļūst aizvien dominējošāka ASV politikā Krievijas virzienā. Nekādus ultimātus un šantāžas metodes mēs, protams, nepieņemsim,” uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

Vašingtona un Maskava ilgstoši apsūdz viena otru Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpšanā. ASV norāda, ka Krievija līgumu pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.