LATVIAN NEWS SERVICE

Procentu likmes parasti interesē tikai tad, kad tās sāk “kost” — ikmēneša maksājumā, īres cenā vai uzņēmuma aizņēmuma procentos. 2026. gadā EURIBOR un banku uzcenojums (marža) daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir kļuvuši par reālu budžeta faktoru, nevis abstraktu finanšu terminu.

Svarīgākais ir saprast nevis “vai EURIBOR kritīs”, bet ko tu vari kontrolēt jau tagad: līguma nosacījumus, risku sadalījumu, naudas plūsmu un drošības rezervi.

📌 Kas īsti ir EURIBOR un kā tas nonāk tavā maksājumā

Lielākajai daļai mainīgās likmes kredītu procentu likme ir vienkārša formula: EURIBOR + bankas marža.
EURIBOR mainās, marža parasti paliek līguma ietvaros.

Tas nozīmē, ka pat pie “tā paša” kredīta ikmēneša maksājums var mainīties, ja EURIBOR virzās uz augšu vai leju. Un tieši šī mainīgā daļa rada gan risku, gan iespēju.

🏠 Mājsaimniecībām: kāpēc vieniem maksājums lec, citiem — nē

Praktiski ir trīs tipiskākās situācijas:

• Mainīgā likme: maksājums mainās līdz ar EURIBOR (parasti ar pārskatīšanu reizi 3/6/12 mēnešos — atkarībā no līguma).
• Fiksētā likme: maksājums ir stabils fiksācijas periodā, bet pēc perioda beigām nosacījumi var tikt pārskatīti.
• Jauktais modelis: daļa saistību ir fiksēta, daļa — mainīga (retāk, bet gadās).

Svarīga nianse: ja ienākumi nav auguši tikpat strauji kā izmaksas, pat neliela procentu likmes izmaiņa var “apēst” brīvo naudu, kas iepriekš gāja uz uzkrājumu vai ikdienas komfortu.

🏘️ Īres tirgus: kā procentu likmes atnāk līdz īrniekam

Īres cenas bieži tiek skaidrotas ar “pieprasījumu un piedāvājumu”, bet procentu likmes pievieno vēl vienu slāni: daļa izīrētāju sedz kredīta maksājumus no īres.

Ja aizņēmuma izmaksas aug, izīrētājs biežāk mēģina:

• celt īri;
• samazināt elastību (mazāk atlaides, stingrāki noteikumi);
• pārlikt uz īrnieku daļu izmaksu (piem., komunālie, apsaimniekošana, uzturēšana).

Tas nenozīmē, ka īre automātiski ceļas visur, bet tas palielina spiedienu tirgū, īpaši vietās, kur piedāvājums ir ierobežots.

🏭 Uzņēmumiem: finansējuma cena un “neērtie” lēmumi

Uzņēmumiem procentu likmes ietekmē divos veidos:

• Kredītu un līzingu izmaksas (apgrozāmajiem līdzekļiem, iekārtām, transportam, nekustamajam īpašumam)
• Investīciju lēmumus: projekti, kas pie zemākām likmēm izskatījās izdevīgi, pie augstākām likmēm var kļūt “uz robežas”.

Rezultāts bieži ir ļoti praktisks: uzņēmumi atliek daļu investīciju, pieprasa labākus maksājumu termiņus piegādātājiem vai agresīvāk optimizē izmaksas, lai saglabātu naudas plūsmu.

🧠 Ko skatīties 2026. gadā, lai saprastu risku

Ne vienmēr ir jāmin centrālo banku nākamie soļi. Bieži pietiek ar 3 lietām:

• Kad tev ir procentu likmes pārskatīšana (datums un periods)
• Cik liela ir “mainīgā daļa” tavā budžetā (kredīti, līzingi, apgrozāmais finansējums)
• Cik mēnešus tu vari izturēt sliktāku scenāriju bez panikas (drošības rezerve)

Ja šie punkti ir skaidri, tu vari pieņemt lēmumus bez emocijām.

✅ Ko praktiski darīt tuvākajos mēnešos

Mājsaimniecībām tas parasti nozīmē:

• pārskatīt kredīta nosacījumus (vai ir jēga fiksēt, refinansēt, mainīt termiņu);
• izveidot drošības spilvenu (ideāli — vairāki mēneši obligāto maksājumu);
• nepārvērtēt “brīvo naudu” — labāk plānot konservatīvi.

Uzņēmumiem tas parasti nozīmē:

• pārskatīt finansējuma struktūru (cik ir mainīgā likme, cik fiksētā, kādi termiņi);
• pārrunāt nosacījumus ar banku/pakalpojumu sniedzēju (dažreiz pat neliela korekcija dod lielu efektu);
• veidot naudas plūsmas scenārijus (bāze / sliktāk / sliktākais) un pieņemt lēmumus laicīgi.

Izmēģini arī tu: paņem savu kredīta (vai uzņēmuma aizņēmumu) līgumu un uzraksti vienā rindā “EURIBOR + marža + pārskatīšanas datums”. Pēc tam uztaisi mini testu: kā mainītos maksājums, ja EURIBOR būtu par 1 procentpunktu augstāks vai zemāks. Tas uzreiz parāda, cik liels ir reālais risks un cik daudz mierīgāk tu vari plānot.

Inflācija nav tikai skaitlis statistikā — tā ir sajūta pie kases, komunālo rēķinā un uzņēmuma pašizmaksā. 2026. gadā cenu kāpums bieži nav viens dramatisks lēciens, bet virkne mazu sadārdzinājumu, kas kopā maina ikdienas izvēles un plānus.

Svarīgākais ir saprast, kur tieši inflācija “iekož” visvairāk, un ko praktiski var darīt, lai tā nekļūtu par nekontrolētu budžeta caurumu.

📊 Kāpēc inflācija katram jūtama citādi

Vidējais inflācijas rādītājs pasaka par kopējo fonu, bet reālo sajūtu nosaka tavs izdevumu grozs. Vienam lielāko daļu veido mājoklis un komunālie, citam — pārtika un transports, vēl citam — kredītsaistības vai bērnu izdevumi. Tāpēc divās mājsaimniecībās ar vienādiem ienākumiem inflācija var izpausties ļoti atšķirīgi.

Tieši tāpēc par inflāciju visprecīzāk spriest var, skatoties uz saviem lielākajiem tēriņiem, nevis tikai uz “vidējo” skaitli ziņās.

🛒 Ikdienas preces: mazie kāpumi, kas sakrājas lielā summā

Ikdienas pirkumos inflācija bieži parādās klusi: nedaudz dārgāks grozs, biežāka izvēle par labu akcijām, lētākiem zīmoliem vai lielākiem iepakojumiem. Atsevišķi tas nešķiet dramatiski, bet mēneša griezumā summa ir jūtama.

Šeit parasti strādā vienkāršākais princips: lielākais efekts rodas nevis no atteikšanās “no visa”, bet no 2–3 pozīciju pārskatīšanas, kuras budžetā ir vislielākās un atkārtojas regulāri.

💶 Algas un pirktspēja: kāpēc “saņemu vairāk”, bet atļauties var mazāk

Ja algas aug lēnāk nekā cenas, pirktspēja krīt pat tad, ja ienākumi nomināli palielinās. Tas rada tipisku sajūtu: “it kā viss kārtībā, bet nauda pazūd ātrāk”. Šādā brīdī cilvēki biežāk sāk plānot iepirkšanos, atlikt lielākus pirkumus un meklēt stabilitāti uzkrājumos.

Uzkrājumu gadījumā inflācija nozīmē to, ka nauda ar laiku pērk mazāk, tāpēc daudzi pārskata drošības spilvena apjomu un uzkrāšanas mērķus.

🏭 Uzņēmumiem: izmaksu spiediens un cenu politika

Uzņēmumos inflācija parasti ienāk caur izmaksām — izejvielām, loģistiku, enerģiju, īri un darba samaksu. Sarežģītākais brīdis ir tad, kad izmaksas aug, bet cenu pacelt nevar tikpat ātri, jo klienti kļūst jutīgāki un konkurence spiež turēt cenu līmeni.

Tāpēc 2026. gadā uzņēmumiem īpaši svarīga kļūst pašizmaksas disciplīna: precīza maržu uzskaite, līgumu nosacījumu pārskatīšana, piegādātāju diversifikācija un procesu efektivitāte, lai daļu sadārdzinājuma kompensētu ar iekšējiem uzlabojumiem.

✅ Ko praktiski darīt tuvākajos mēnešos

Inflāciju nevar “atslēgt”, bet var samazināt tās ietekmi ar skaidrību un plānu. Mājsaimniecībām tas bieži nozīmē regulāru izdevumu pārskatu un prioritāšu sakārtošanu, uzņēmumiem — izmaksu kontroli un cenu/pakalpojuma struktūras pielāgošanu, pirms problēma kļūst akūta.

Jo ātrāk tiek noķertas izmaiņas lielākajās pozīcijās, jo mazāk sāpīgas ir korekcijas.

Izmēģini arī tu: paņem pēdējo 30 dienu tēriņus un atzīmē 3 pozīcijas, kur sadārdzinājums ir jūtams visvairāk — vai tu vari mainīt piegādātāju, biežumu vai alternatīvu, lai jau nākamajā mēnesī redzētu reālu ietaupījumu?

Eksports ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks. No kokapstrādes un pārtikas līdz IT pakalpojumiem un tehnoloģijām — mūsu uzņēmumi konkurē pasaules tirgos. Tomēr 2025. gadā gaidāmi jauni izaicinājumi, kas prasīs elastību, inovācijas un gudru pielāgošanos globālajām pārmaiņām.

🌍 Tirgus svārstības un jauni virzieni

Eiropas un pasaules tirgos pieprasījums kļūst nepastāvīgs. Latvijas eksportētājiem jāmeklē līdzsvars starp tradicionālajiem partneriem (Vācija, Skandināvija) un jaunajiem tirgiem (Tuvie Austrumi, Āzija). Tirgus diversifikācija šobrīd ir drošākais ceļš uz stabilitāti.

🚛 Loģistika un piegādes ķēdes

Globālās piegādes ķēdes kļuvušas trauslākas, un katrs pārrāvums var radīt zaudējumus. Latvijas uzņēmumiem jāinvestē vietējā infrastruktūrā, noliktavās un sadarbībā ar reģionālajiem loģistikas partneriem. Droša piegāde šobrīd ir konkurētspējas jautājums.

🌱 Ilgtspējība kā pārdošanas arguments

Ilgtspējība vairs nav modes vārds — tā ir eksporta priekšrocība. Pircēji un partneri izvēlas uzņēmumus, kas ražo videi draudzīgi, samazina CO₂ pēdu un ievēro sociālo atbildību. Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē iespēju pārvērst zaļās vērtības par komerciālu panākumu.

💻 Digitalizācija un inovācijas

Automatizācija, mākslīgais intelekts un e-komercija kļūst par jauno eksporta valodu. Tie, kas spēs digitalizēt procesus un būt redzami tiešsaistē, būs soli priekšā. Latvijai ir priekšrocība – spēcīgi IT uzņēmumi un tehnoloģiski elastīga uzņēmējdarbība.

📈 Skats nākotnē

Eksporta nozare 2025. gadā saskarsies ar pārmaiņām, bet arī iespējām. Lielākais izaicinājums būs pielāgoties ātrāk nekā konkurenti — ar inovācijām, partnerībām un stratēģisku skatījumu. Tā ir iespēja pārrakstīt Latvijas eksporta stāstu nākamajai desmitgadei.

👉 Izmēģini arī tu: ja esi uzņēmējs — pārskati savu eksporta stratēģiju. Vai tavs bizness ir pietiekami elastīgs, zaļš un digitāls, lai izturētu nākamās globālās pārmaiņas?

Latvija šobrīd atrodas svarīgā posmā – virzībā uz zaļo enerģētiku un neatkarību no fosilajiem resursiem. Atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars aug, un arvien vairāk uzņēmumu un mājsaimniecību iegulda saules, vēja un biomasas risinājumos. Šī pāreja nav tikai vides jautājums – tā ir arī drošības, inovāciju un ekonomiskās stabilitātes lieta.

🔋 Saules un vēja enerģijas izrāviens

Pēdējos gados Latvijā uzstādīto saules paneļu skaits ir pieaudzis vairākas reizes, un vēja parki Kurzemē un Vidzemē kļūst arvien nozīmīgāki. Tas ļauj samazināt atkarību no importa un veido vietējo enerģētikas tirgu, kas spēj noturēt cenas stabilas arī globālu svārstību laikā.

⚡ Enerģijas uzkrāšana un infrastruktūra

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir enerģijas uzkrāšana. Ja saules un vēja resursi ir sezonāli, tad gudras bateriju sistēmas un uzglabāšanas tehnoloģijas kļūst par galveno atslēgu drošai piegādei. Latvijā šobrīd tiek attīstīti vairāki projekti, kas paredz uzkrājuma sistēmu izbūvi un tīkla modernizāciju.

🏡 Mājsaimniecību loma

Aizvien vairāk iedzīvotāju kļūst par t.s. “mikroģeneratoriem” — mājas īpašnieki ar savām saules stacijām. Tas ne tikai samazina rēķinus, bet arī veicina domāšanu par energoefektivitāti un patēriņa ierobežošanu. Zaļā pāreja sākas katrā mājā, katrā ģimenē.

🌍 Nākotnes redzējums

Līdz 2030. gadam Latvijai jāsasniedz mērķis – vismaz puse elektroenerģijas no atjaunīgajiem avotiem. Tas nozīmē jaunas darba vietas, modernu rūpniecību un drošāku nākotni nākamajām paaudzēm.

👉 Ko vari darīt jau tagad: izvēlies zaļās enerģijas plānu, samazini patēriņu un seko līdzi savam elektrības nospiedumam. Mazie ieradumi rada lielas pārmaiņas!

Latvijas ekonomika, stāvot uz 2024. gada sliekšņa, demonstrē gan izaicinājumus, gan iespējas. Pēdējos gados globālās ekonomiskās tendences, kā arī vietējās politikas un sociālie faktori, ir ietekmējuši valsts ekonomisko ainu. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažādu ekspertu viedokļus un tendences, kas varētu noteikt Latvijas ekonomisko virzību 2024. gadā.

Globālās Ekonomiskās Ietekmes

Pasaulē valdošās ekonomiskās tendences, piemēram, tirdzniecības konflikti, tehnoloģiju attīstība un demogrāfiskās pārmaiņas, ir tieši ietekmējušas Latvijas ekonomiku. Eksperti norāda, ka Latvijai jāturpina pielāgoties šīm globālajām tendencēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Iekšzemes Izaicinājumi

Latvija saskaras ar virkni iekšzemes ekonomiskiem izaicinājumiem, tostarp darbaspēka trūkumu, demogrāfisko izmaiņu radītu spiedienu uz sociālās aizsardzības sistēmu un nepieciešamību modernizēt savu infrastruktūru. Eksperti uzsver, ka šo jautājumu risināšana būs izšķirīga Latvijas ekonomikas nākotnei.

Tehnoloģiju Nozīme

Tehnoloģiju attīstība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs Latvijas ekonomiku. Digitalizācija, automatizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana uzņēmējdarbībā varētu palīdzēt pārvarēt dažus no iepriekš minētajiem izaicinājumiem un veicināt produktivitātes pieaugumu.

Zaļā Ekonomika un Ilgtspējība

Ilgtspējības jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki, un Latvija varētu izmantot šo tendenci savā labā, attīstot zaļās tehnoloģijas un palielinot atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Tas ne tikai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, bet arī radītu jaunas ekonomiskās iespējas.

Nākotnes Perspektīvas

Neraugoties uz izaicinājumiem, eksperti ir optimistiski par Latvijas ekonomikas nākotni. Potenciāls inovācijām, augstākas vērtības produktu un pakalpojumu ražošanai, kā arī pieaugošais starptautiskais sadarbības līmenis varētu nodrošināt stabilu izaugsmi.

Secinājums

2024. gads Latvijai solās būt gan izaicinājumu, gan iespēju pilns. Lai gan globālās un vietējās ekonomiskās tendences liek uzmanīgi plānot nākotni, pastāv skaidras iespējas veidot stiprāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Ar pareizu politiku, inovācijām un adaptāciju pie mainīgajiem apstākļiem, Latvija var sasniegt noturīgu ekonomisko attīstību un veidot labklājību saviem iedzīvotājiem.

Imunizācijas valsts padome (IVP) cilvēkiem, kuri vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienas devas “Janssen” Covid-19 vakcīnu, labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai iesaka saņemt balstvakcinācijas devu, portālu “Delfi” informēja IVP.

Balstvakcinācija ieteikta 8–12 nedēļas pēc pirmās devas vai vēlāk, un tā veicama ar mRNS tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu, taču kā alternatīva pieļaujama arī tā pati “Janssen” Covid-19 vakcīna.

Savukārt tiem, kam pirms vai pēc “Janssen” ir bijusi pierādīta Covid-19 infekcija, otra vakcīnas deva nav nepieciešama, norādījusi IVP.

“Gan pasaulē, gan Latvijā kļūst redzams, ka pilna vakcinācija ar “Janssen” Covid-19 vakcīnu, kas sastāv tikai no vienas vakcīnas devas, nodrošina zemāku efektivitāti jeb aizsardzību pret delta varianta izraisītu simptomātisku Covid-19 un nepieciešamību tās dēļ hospitalizēt, nekā to nodrošina divas devas mRNS vai otras vīrusu vektoru vakcīnas “Vaxzevria” divu devu kurss,” skaidro IVP priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska.

Tāpēc IVP rekomendē tiem cilvēkiem, neatkarīgi no vecuma, kas vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ar vienas devas “Janssen” Covid-19 vakcīnu, labai individuālās aizsardzības nodrošināšanai saņemt balstvakcinācijas devu.

IVP, izvērtējot jaunākos datus, ir noteikusi rekomendācijas arī bērnu un jauniešu vakcinācijai pret Covid-19 – to ieteicams veikt ar “Comirnaty” vakcīnu.

IVP ir sekojusi līdzi gan Skandināvijas valstu (FI, NO, DK, SE) ziņojumiem, gan Kanādas, ASV datiem, kā arī uzklausījusi EZA drošības pārskatu par miokardītu sastopamību pēc vakcinācijas ar mRNS vakcīnām, lai pieņemtu rekomendāciju.

Kā norāda Zavadska, EZA reģistrētā “Moderna” ražotā vakcīna pret Covid-19 uzrāda augstāku imunogenitāti jeb imūnās sistēmas atbildi, kas šai vecuma grupai varētu būt saistāma ar augstāku risku attīstīties mRNS vakcīnu identificētajai blaknei – miokardītam un perikardītam.

Šī ir pagaidu rekomendācija, un, tiklīdz būs zināma jauna un plašāka informācija, šī rekomendācija var tikt mainīta vai precizēta.

Jau vēstīts, ka divās dienās potēšanās procesu sākušo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis pa procentpunktu, sasniedzot 52%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot. To dzirdot, daļa cietušo demonstratīvi pameta tiesas zāli, izpelnoties tiesneša dusmas.

10 dienu laikā procesa dalībnieki var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna spriedumu sagatavošanu. Saīsinātais spriedums stājas spēkā, ja lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu nav iesniegts tam paredzētajā termiņā. Pilnu spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Prokuratūra iepriekš Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu. Tiesa pirmdien viņam atstāja spēkā arī piemērotos drošības līdzekļus, kā arī piecus gadus aizliedza ieņemt savu amatu. Viņam piespriesta arī kompensāciju izmaksa cietušajiem vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.

Sergets nekādus komentārus medijiem nesniedza. Valsts apsūdzības uzturētāji sēdes pārtraukumā norādīja, ka komentārus sniegs pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas, savukārt “Delfi” uzrunātie cietušie pārsvarā pauda, ka šāds spriedums, viņuprāt, nav taisnīgs.

Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdušies būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki – Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Vairāku cietušo pārstāve zvērināta advokāte Jevgeņija Tverjanoviča-Bore sēdes pārtraukumā žurnālistiem sacīja, ka sagaida no tiesas blakus lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem, kā arī uzskata, ka spriedums tiks pārsūdzēts no valsts apsūdzības uzturētāju puses. Advokāte paskaidroja, ka arī viņa sagaidīs pilno spriedumu, iepazīsies ar tiesas argumentāciju un motivāciju, un lems par sprieduma pārsūdzēšanu.

Pēc sēdes atsākšanās lielākoties visi cietušie, kas iepriekš bija ieradušies noklausīties tiesas lemto, bija tiesas sēžu zāli atstājuši.

Jau ziņots, ka tiesā tika izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 % salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018. gada septiņos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 90,92 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju – 20,71 miljona eiro apmērā, kas ir 22,8 % (pirms gada – 18 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 21,1 % vairāk nekā 2017. gada septiņos mēnešos.