17 Feb 2017 13:22 |Kategorija:  1.lapa ziņa

◪ Graudaugu kopraža pērn Latvijā sarukusi par 10,5%; augusi graudaugu sējumu platība

RĪGA, Feb 17, BNS - Pagājušajā gadā Latvijā ievāktā graudaugu kopraža, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 10,5% jeb 0,318 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2015.gadu, un bija 2,703 miljoni tonnu, kas otra augstākā ražība Latvijas vēsturē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2016.gadā par 6,5% palielinājusies graudaugu sējumu platība. Pērn ar graudaugiem bija apsēti 716 000 hektāru, kas ir par 43 600 hektāriem vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984.gada.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra 2016.gadā samazinājās līdz 37,8 centneriem pretstatā 44,9 centneriem 2015.gadā.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2% 2015.gadā līdz 46,1% 2016.gadā, kā arī graudu kopražā - no 53,1% 2015.gadā līdz 58,6% 2016.gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48 centneri (2015.gadā - 55,3 centneri).

2016.gadā saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (45% no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība sasniedza 45 centnerus no viena hektāra, un šajās platībās tika iegūti 54% no visas graudu kopražas.

Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 43% no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība bija 55,1 centners no viena hektāra un iegūta puse no ziemas kviešu kopražas. Tostarp 45% no visas ziemas kviešu kopražas izaudzēti Zemgalē, kur to vidējā ražība bija 55,5 centneri no viena hektāra.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, pērn samazinājies graudu iepirkums un iepirkuma cena. 2016.gadā kopumā iepirkts 2,351 miljons tonnu graudu, kas ir par par 213 700 tonnu jeb 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Graudu cenas kritums pasaules biržās, kā arī tas, ka lielākā daļa iepirkto graudu bija lopbarības kvalitātes, ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas samazināšanos par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Graudu vidējā iepirkuma cena 2016.gadā bija zemākā kopš 2010.gada - 132,31 eiro par tonnu.

2016.gadā 83,7% iepirkto graudu apmēra veidoja kvieši (2015.gadā - 80,5%), no kuriem 47,4% bija pārtikas kvalitātes (2015.gadā - 62,8%). Pārtikas rudzi iepirkti par 64 800 tonnu jeb 53,7% mazāk, arī to īpatsvars visā rudzu iepirktajā apmērā samazinājies no 75,6% 2015.gadā līdz 50% 2016.gadā.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 12 100 hektāru jeb 13,6% pieaugušas rapša sējumu platības, taču, vidējai ražībai samazinoties no 32,9 centneriem 2015.gadā līdz 27,8 centneriem 2016.gadā, par 11 400 tonnu jeb 3,9% saruka arī kopējā rapša sēklu raža.

Vienlaikus turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016.gadā to kopējā platība pieauga par 32,1%, tajā skaitā ar lauka pupām apsētās platības palielinājās par 5400 hektāru jeb 20,9%. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas ieviešana 2015.gadā.

Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016.gadā samazinājās attiecīgi par 6,1% un 1,2%, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,2%.  

Pērn izaudzēja arī 196 600 tonnu dārzeņu, kas ir par 1800 tonnu jeb 0,9% vairāk nekā 2015.gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un iegūtā raža pieauga par 0,6%, bet to vidējā ražība saglabājās iepriekšējā gada līmenī - 225 centneri no viena hektāra. Savukārt siltumnīcās izaudzēts 13 600 tonnu dārzeņu, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2015.gadā.

Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, tūkst. ha

 

2015. gads

2016. gads 1

Izmaiņas % (2016./2015.g.)

Sējumu kopplatība

1168,8

1243,9

6,4

Graudaugi

672,4

716,0

6,5

    Ziemāji

338,9

377,5

11,4

      kvieši

290,6

329,9

13,5

      rudzi

37,4

36,3

-3,0

      mieži

3,2

2,0

-37,9

      tritikāle

7,7

9,3

20,5

    Vasarāji

333,5

338,5

1,5

      kvieši     

157,6

153,0

-2,9

      mieži

96,4

94,1

-2,4

      auzas

60,3

64,6

7,1

      griķi

10,5

17,9

70,8

Rapsis

89,0

101,1

13,6

Kartupeļi

24,8

23,3

-6,1

Dārzeņi (atklātā lauka)

8,1

8,1

0,6


Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

 

Kopraža, tūkst. t

Vidējā ražība no 1 ha, cnt

 

2015.gads

2016. gads 1

Izmaiņas % (2016./2015.g.)

2015.gads

2016. gads 1

Graudaugi

3021,5

2703,2

-10,5

44,9

37,8

    Ziemāji

1813,7

1765,0

-2,7

53,5

46,8

      kvieši

1605,7

1582,8

-1,4

55,3

48,0

      rudzi

159,6

140,9

-11,7

42,7

38,8

      mieži

16,7

9,7

-41,9

51,8

48,5

      tritikāle

31,7

31,6

-0,4

41,4

34,2

    Vasarāji

1207,8

938,2

-22,3

36,2

27,7

      kvieši     

644,4

479,5

-25,6

40,9

31,3

      mieži

368,4

273,5

-25,8

38,2

29,1

      auzas

160,4

146,1

-8,9

26,6

22,6

      griķi

9,8

19,1

95,3

9,4

10,7

Rapsis

292,7

281,3

-3,9

32,9

27,8

Kartupeļi

497,3

491,6

-1,2

201

211

Dārzeņi

194,8

196,6

0,9

225

225


Embedētais kods tālākai izmantošanai:
<iframe src="//e.infogr.am/graudu_kopraza_latvija?src=embed" title="Graudu kopraža Latvijā" width="550" height="644" scrolling="no" frameborder="0" style="border:none;"></iframe><br />


BNS, +371 67088619,  eko_zinas@bns.lv
Rādīt kā: 
 

BNS ziņas un citi pakalpojumi

Ziņu aģentūra BNS ir lielākā informācijas aģentūra Baltijas valstīs, un tās biroji darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Mūsu galvenais uzdevums ir sniegt kvalitatīvu, pārbaudītu, ātru, precīzu informāciju.

BNS ziņu galvenais uzdevums ir sniegt kvalitatīvu, pārbaudītu, ātru, precīzu informāciju - pēc iespējas daudzpusīgāk informēt sabiedrību par galveno, jo tikai informēts cilvēks spēj izdarīt izvēli, formulēt attieksmi un pieņemt lēmumus, lai dzīvotu atbilstoši demokrātiskas sabiedrības izpratnei un normām.

 

Sekojiet mums sociālajos tīklos: