LATVIAN NEWS SERVICE

Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 0,8%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 32%, mazumtirdzniecībā – par 6% un rūpniecībā – par 2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,6%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 4,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 21,2%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 10,5%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 13,8%). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 12,9%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 12,1%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 9,2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 1,0%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 0,7%, nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 0,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 3,0%.

Apgrozījums krities apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 6,2%), mājsaimniecības elektroierīču (par 10,4%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 10,4%).
Apgrozījums pieaudzis farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,6%).

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, nav mainījies.

Putins par šo piedāvājumu Trampam pastāstījis svarīgākajiem Krievijas vēstniekiem un augstām amatpersonām Ārlietu ministrijā Maskavā notikušā sanāksmē.

Viens no avotiem atklāj, ka Tramps pieprasījis Putinam nerunāt par referenduma ideju preses konferencē pēc Helsinku samita, lai iegūtu laiku šo ierosinājumu apdomāt.

Putins ierosinājis ar Kremļa svētību un atbalstu Ukrainas austrumos pašpasludināto valstisko veidojumu Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” starptautiskā uzraudzībā sarīkot referendumu par šo teritoriju turpmāko statusu, atklāja “Bloomberg” avoti.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt, ko Putins samita laikā Trampam teicis par Ukrainu, vien norādot, ka tika diskutēts “par dažām jaunām idejām, pie kurām tiks strādāts”.

Paredzams, ka šāds ierosinājums par referenduma rīkošanu prokremlisko spēku kontrolētajā Ukrainas teritorijā negūtu ne Kijevas, ne Rietumu atsaucību.

Jāatgādina, ka Putins par argumentu Krimas aneksijas “likumīgumam” atsaucas uz 2014. gada martā Krievijas okupācijas spēku klātbūtnē sarīkoto starptautiski neatzīto referendumu, kurā vairums pussalas iedzīvotāju izrādījuši vēlmi pievienoties Krievijai.

Pērn Putins parakstīja rīkojumu, ar kuru Krievijā tika atzītas separātistu Doņeckas un Luhanskas “republikās” izdotās pases un citi dokumenti. Separātisti par oficiālo valūtu ir pasludinājuši Krievijas rubli.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir Krieviju apsūdzējušas par kaujinieku un ieroču sūtīšanu uz Ukrainu separātisma atbalstam. Krievija šīs apsūdzības gan noliedz, lai gan Ukrainas austrumos ir fiksēts arī tikai Krievijai raksturīgs bruņojums un Ukrainas spēki vairākas reizes ir sagūstījuši Krievijas karavīrus.

“IRI Forest Assets Latvia” mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka kompānijas īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme – 10 370 hektāru, bet citas zemes – 3563 hektāri.

“IRI Forest Assets Latvia” ir viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā. Jau iepriekš publiski tapis zināms, ka divi lielākie privātie zemes īpašnieki mūsu valstī – Skandināvijas kompānijas – “Bergvik Skog” un “Foran Real Estate” – informēja Zemkopības ministriju par plāniem pārdot savus īpašumus un pamest Latvijas tirgu. Turklāt kā viens no galvenajiem pretendentiem uz īpašumu iegādi minēta valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Portāls “Delfi” sazinājās ar “Latvijas Valsts meži” pārstāvi Tomasu Kotoviču, lai noskaidrotu, kāpēc uzņēmums nav iegādājies “IRI Forest Assets Latvia”.

“”Latvijas Valsts meži” izsludinātā konkursa ietvaros iesniedza savu cenas piedāvājumu. Tas bija balstīts, rēķinoties ar nākotnes naudas plūsmu un ienākumiem no šiem mežu īpašumiem, kā arī sociāli atbildīgu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai īpašumu vērtība pieaugtu. No meža apsaimniekošanas veida ir tieši atkarīgs arī cenas piedāvājums,” skaidro Kotovičs. Piedāvātā summa ir konfidenciāla. Viņš arī teic, ka pārdevējs nav skaidrojis “Latvijas Valsts mežiem” savu lēmumu un diez vai to darīs.

“Bergvik Skog” pieder lielāki zemes īpašumi Latvijā nekā “IRI Forest Assets Latvia”, un “Latvijas Valsts meži” sagatavos cenas piedāvājumu arī šo īpašumu iegādei, tomēr šobrīd termiņš vēl nav pienācis. Kotovičs teic, ka cenas piedāvājums šim konkursam tiks veidots pēc tādiem pašiem principiem kā “IRI Forest Assets Latvia” gadījumā, jo “Latvijas Valsts mežiem” ir svarīga ilgtspējība, draudzīgums videi, sociālā atbildība. Tādi ir visi “Latvijas Valsts mežu” piedāvājumi, iegādājoties mežu īpašumus.

Jau ziņots, ka “Latvijas valsts mežiem” līdzekļu šādam darījumam nepietiktu, tāpēc naudu būtu jāaizņemas. Mežsaimnieki lēsuši, ka vidējā cena šajā gadījumā varētu būt 1700-2000 eiro par hektāru vai nedaudz vairāk.

“Ieguldījumi mežsaimniecībā ir daļa no “Ikea” finanšu menedžmenta stratēģijas ieguldīt “Ikea” grupai nozīmīgu resursu attīstībā. Pašlaik mūsu mežu aktīvi nav pietiekami, lai tos iesaistītu “Ikea” piegāžu ķēdēs, un lēmumi vēl nav pieņemti,” pērn LTV raidījumam “de facto” teicis “Ikea” grupas finanšu menedžeris.

Tādējādi šobrīd Nīderlandes “IRI Investments” Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas “IRI Forest Assets Latvia”, “IRI Investments Latvia” un “IRI Asset Management”.

2017. gadā “IRI Forest Assets Latvia” apgrozījums pieauga par 90,6%, sasniedzot 4,948 miljonus eiro, bet kompānijas peļņa bija 8,264 miljoni eiro, kas ir pieaugums gandrīz 22 reizes salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Iepriekš kompānijas īpašnieki bija Norvēģijas “Storebrand Livsforsikring” (70,05%) un “Norskog” (0,14%), kā arī Zviedrijas “SPP Pension & Forsakring” (29,37%) un Gundars Skudriņš (0,44%). Kompānijas pamatkapitāls ir 72 538 570 eiro.