Koka mēbeļu eksports septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 %

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 % salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018. gada septiņos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 90,92 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju – 20,71 miljona eiro apmērā, kas ir 22,8 % (pirms gada – 18 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 21,1 % vairāk nekā 2017. gada septiņos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad septiņos mēnešos koka mēbeles vestas 12,05 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju – 8,745 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 16,3 %. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,3 % (pirms gada – 14,8 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju – 9,6 % (pirms gada – 7,9 %).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles septiņos mēnešos ievestas 36,132 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 20,7 % salīdzinājumā ar 2017. gada septiņiem mēnešiem.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā koka mēbeles visvairāk ievestas no Polijas – 6,414 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% mazāk nekā gadu iepriekš un 17,8 % (pirms gada – 17,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

Gada septiņos mēnešos Latvija ievedusi koka mēbeles no Itālijas par 5,288 miljoniem eiro, kas ir kritums par 29,2 % un veidoja 14,6% (pirms gada – 16,4 %) no kopējā koka mēbeļu ieveduma, bet no Lietuvas – par 4,507 miljoniem eiro, kas ir par 36,4 % mazāk nekā pirms gada un 12,5 % (pirms gada – 15,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

2017. gada septiņos mēnešos Latvija koka mēbeles eksportēja 94,998 miljonu eiro vērtībā, bet importēja 45,56 miljonu eiro vērtībā.

Par kautiņa neizšķiršanu Bauskā policistam draud kriminālatbildība

Iekšējās drošības birojs (IDB) ir lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Bauskas policistu, kurš pirms pusotra gada nereaģēja uz kautiņu pie vietējās spēļu zāles.

Pagājušā gada maijā publiskajā telpā nonāca videoieraksts, kurā bija redzams konflikts starp vairākiem vīriešiem un policijas darbinieku bezdarbība konkrētajā situācijā.

Pērn maijā sociālajā tīklā “Facebook” tika ievietots video, kurā bija redzami trīs, acīmredzot, konfliktējoši vīrieši stāvlaukumā Bauskas centrā. Viens no vīriešiem bija tērpts policijas formastērpā, bet divi – civilā. Kādā brīdī viens civilā tērptais vīrietis nokautēja otru, kurš palika guļam uz asfalta auto stāvvietā. Video bija redzams, ka sitējs pameta notikuma vietu un pievienojas grupiņai citu cilvēku.

Aptuveni minūti garajā video vīrietis policijas formastērpā nevis izšķīra konfliktu, pēc sitiena aizturēja sitēju vai sniedza tūlītēju palīdzību nokautētajam, bet gan iesēdās policijas automašīnā. Video nebija redzams, ka policijas auto būtu pametis notikuma vietu, tomēr komentāros pie video policistam tika veltīti pārmetumi par neiesaistīšanos konflikta atrisināšanā. Video nebija redzams, kā konflikts izvērsies pirms sitiena un kā situācija risinājusies pēc tā.

Valsts policija pēc video publiskošanas sāka skaidrot lietas apstākļus un sākotnēji izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka video redzama tikai daļa no konflikta situācijas, kas neesot atainojusi visus notikumus. Notikumi risinājušies kādā spēļu zālē Bauskā un vēlāk arī pie tās. Valsts policijā bijis saņemts izsaukums uz spēļu zāli, kurā bija izcēlies konflikts starp vairākiem tās apmeklētājiem. Lai konfliktu apturētu, pret vienu no iesaistītajām personām spēļu zāles apsargs pielietojis asaru gāzi. Policijai ierodoties notikuma vietā, vīrietim pret kuru tika pielietota asaru gāze, esot izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, savukārt spēļu zāles apsargs ticis uzaicināts uz dienesta automašīnu sniegt paskaidrojumus.

Atsaucoties uz sākotnējo informāciju, Valsts policija tolaik apgalvoja – kamēr apsargs sniedzis paskaidrojumu, starp iepriekš spēļu zālē konfliktējošajām personām no jauna izcēlies konflikts stāvlaukumā iepretim spēļu zālei, daļa no kura bijusi redzama internetā publicētajā video. Brīdī, kad no jauna izcēlies konflikts, viens no policistiem esot pametis automašīnu un devies to izšķirt. VP apgalvoja, ka internetā publicētajā video bijis redzams tikai atsevišķs notikušā fragments, kurā bijis redzams, kā policists ved vienu, visstiprāk iereibušo vīrieti uz dienesta automašīnu. Šajā brīdī pieskrējuši klāt divi citi konflikta dalībnieki un viens no tiem iesitis visvairāk iereibušajam vīrietim, kurš nokritis.

Kā apgalvoja policija, šajā brīdī policists neesot vis pametis notikuma vietu un cietušo, bet gan, izvērtējot situāciju un riskus, pieņēmis lēmumu izsaukt papildspēkus pa rāciju, tāpēc arī iesēdies mašīnā. Policija uzsvēra, ka internetā publicētajā video nebija redzams situācijas turpinājums, proti, pēc papildspēku izsaukšanas policists esot devies pie iereibušā vīrieša, lai pārliecinātos par viņa veselības stāvokli un notikušo. Nokautētais vīrietis esot atteicies no mediķu palīdzības.

Par notikušo konfliktu Valsts policijā tika uzsāktas divas lietvedības: viena – par konfliktu spēļu zālē, un otra – par konfliktu, kas no jauna izcēlās stāvlaukumā iepretim spēļu zālei. Vienlaikus tika uzsākta arī pārbaude, lai vērtētu policistu profesionālo darbību un attieksmi notikuma vietā.

Dienesta pārbaude par šo gadījumu noslēdzās jau pērnā gada vasarā un diviem policistiem par neprofesionālu rīcību kautiņa laikā tika piemēroti disciplinārsodi – rājiens un piezīme.

Tagad, pusotru gadu pēc notikumiem, kriminālizmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinieki bija ieradušies uz izsaukumu spēļu zālē. Kamēr viens policists dienesta automašīnā pieņēma paskaidrojumus no kādas personas saistībā ar izsaukumu, otra amatpersona konfliktā, kas izcēlās starp diviem spēļu zāles apmeklētājiem, lielākoties noraudzījusies pa dienesta automašīnas logu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts amatpersona neveica darbības, lai pārtrauktu konfliktu, nošķirtu personas un aizturētu personu, kura vairākkārt pielietoja vardarbību pret otru konfliktā iesaistīto personu.

Par amatpersonas bezdarbību var piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

ASV izstājas no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Tramps arī teica, ka ASV sāks izstrādāt šādas raķetes, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu ar Krieviju un arī ar Ķīnu.

Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 – 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 – 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.

“Mēs izbeigsim šo līgumu un izstāsimies,” sacīja Tramps žurnālistiem Nevadas štata Elko pilsētā, kur viņš piedalījās republikāņu kandidāta Senāta starpvēlēšanu kampaņā.

“Viņi to pārkāpj daudzus gadus. Un es nezinu, kāpēc [iepriekšējais ASV] prezidents [Baraks] Obama neveda sarunas, lai izstātos. Un mēs neļausim viņiem pārkāpt kodollīgumu un būvēt ieročus, un mums tas nav atļauts,” teica Tramps.

Viņš piebilda, ka ASV atsāks izgatavot šādus ieročus, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu par šiem ieročiem ar Krieviju un Ķīnu.

Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, komentējot šo Trampa paziņojumu, apsūdzēja Vašingtonu, ka tā ilgstoši pārkāpj šo līgumu, un sacīja, ka galvenais ASV izstāšanās mērķis ir vienpolāras pasaules radīšana, taču uzsvēra, ka to neizdosies sasniegt.

“Galvenais motīvs ir sapnis par vienpolāru pasauli. Vai tas piepildīsies? Nē,” ziņu aģentūra “Interfax” citē avota teikto.

Vēlāk Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs nodēvēja Trampa paziņojumu par šantāžu un ultimātu, lai panāktu Maskavas piekāpšanos.

“Ļoti satraucoši, ka Vašingtonā gandrīz vai katru dienu turpina mēģinājumus ar šantāžas metodēm “izsist” tādas vai citādas piekāpšanās visdažādākajos virzienos,” aģentūrai “Interfax” teica Rjabkovs.

“Tagad atklāta spiediena līdzekļu kategorijā tiek iekļauts arī līgums par vidēja un īsa darbības rādiusa raķetēm,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

“Mēs daudzus gadus esam mēģinājuši un turpinām uz to tiekties – panākt, lai ASV iesaistās saprātīgā dialogā par atbrīvošanos no problēmām, kas rada bažas. Taču pēc aizvien atklātākiem [ASV] veiktiem līguma pārkāpumiem veselā virknē virzienu mēs redzam centienus nostādīt Krieviju faktiski ultimāta priekšā,” teica Rjabkovs.

“Mēs noraidām pašu metodiku, kas kļūst aizvien dominējošāka ASV politikā Krievijas virzienā. Nekādus ultimātus un šantāžas metodes mēs, protams, nepieņemsim,” uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

Vašingtona un Maskava ilgstoši apsūdz viena otru Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpšanā. ASV norāda, ka Krievija līgumu pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.