Pirmajā pusgadā budžetā iekasēts par 588,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā pusgadā palielinājās visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5,41 miljardu eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 12,2% jeb 588,8 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 4,93 miljardu eiro, kas ir par 7,4% jeb 341,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru.

FM skaidroja, ka nomināli lielākais ieņēmumu kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 miljoniem eiro jeb 9,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi kāpa par 53,2 miljoniem eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās.

Kāpums bija vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 miljoniem eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 miljoniem eiro jeb 12,5% un 95,9 miljoniem eiro jeb 9,4% kāpums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar šā gada 1.janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija par 8,6% augstāka nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017. gadā.

Ievērojams palielinājums vērojams arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļiem. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpumu sekmē aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu periodu, ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības kopbudžetā palielinājās par 109,5 miljoniem eiro jeb 23,2%. Savukārt ne-nodokļu ieņēmumi palielinājās par 98,5 miljoniem eiro jeb 29,3%. Šo ieņēmumu kāpums skaidrojams ar AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēru par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Tāpat pamatbudžetā saņemts vienreizējs maksājums – papildemisijas prēmija 22,4 miljonu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānam, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. UIN ieņēmumi bija 58,4 miljoniem eiro jeb 26,4% virs plānotā, savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija attiecīgi 38,8 miljoniem eiro jeb 3,4% un 24 miljoniem eiro jeb 2,9% zem plānotā līmeņa. PVN plāna neizpilde skaidrojama ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanos, ko galvenokārt ietekmē PVN samazinātās likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un darījumu pieaugums, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs. Savukārt IIN plāna neizpilde joprojām saistīta ar uz doto brīdi mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas nekā iepriekš tika plānots. Tikmēr sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānotajam.

Savukārt budžeta izdevumu pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā FM skaidroja ar pieaugumu ES fondu izdevumiem, īpaši pašvaldību līmenī. Savukārt subsīdijas un dotācijas palielinājušās par 90,1 miljonu eiro jeb 10,6%, ko arī ietekmē aktīva ES fondu projektu īstenošana, kā arī subsīdiju palielinājums veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.

Izdevumu kāpums Nacionālajos bruņotajos spēkos noteica preču un pakalpojumu izdevumu palielinājumu. Kopumā preču un pakalpojumu izdevumi pirmajā pusgadā palielinājušies par 58,8 miljoniem eiro jeb 9,6% un aptuveni 20 miljonu eiro no pieauguma veido izdevumu kāpums jau pieminētajām aizsardzības funkcijām. Savukārt, līdz ar minimālās algas celšanu un vidējās algas kāpumu, par attiecīgi 71,5 miljoniem eiro jeb 6,5% un 70,6 miljoniem eiro jeb 5% kopbudžetā palielinājušies izdevumi atlīdzībai un sociālajai palīdzībai, tostarp pensijām.

Pirmajā pusgadā kopbudžetā par 20,9 miljoniem eiro jeb 10,3% samazinājušies procentu izdevumi valsts un pašvaldību parāda apkalpošanai. To sekmēja kā izdevīgas procentu likmes, tā arī veiksmīga Valsts kases darbība valsts parāda pārfinansēšanā.

Pirmajā pusgadā par 290,1 miljonu eiro pārpalikums palielinājies valsts budžeta līmenī, gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, ko noteica augstais ieņēmumu līmenis valsts pamatbudžetā, ņemot vērā ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļu ieņēmumu kāpumu, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu viena procentpunkta apmērā ieskaitīšanu pamatbudžetā.

Ievērojams pārpalikuma apjoms – 54,7 miljoni eiro – veidojās arī valsts speciālajā budžetā, kamēr pērn pirmajā pusgadā speciālajā budžetā bija vērojams deficīts 12,7 miljonu eiro. Speciālā budžeta ieņēmumi kāpuši par 10%, savukārt izdevumiem vērojams 4,3% palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada pirmā pusgada apmēru. Salīdzinoši mērenais izdevumu kāpums skaidrojams ar samazinājumu pensiju saņēmēju skaitā, kas pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada maijā samazinājies par 1,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Neskatoties uz notikumiem finanšu sektorā, kad pēc ierobežojumiem banku darbībā ar čaulas kompānijām un nerezidentu noguldījumu sarukšanas samazinājies arī banku sektora darbinieku skaits, zemāki kā pērn tāpat bijuši izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, tie pirmajā pusgadā samazinājušies par 1,4%.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2017. gada jūnija beigām, samazinājies par 7589 personām jeb 11,4%. Līdz šim veiktās darbinieku skaita samazināšanas turpmākajos mēnešos iespaidos arī izdevumu apjomu bezdarbnieku pabalstiem, tomēr droši prognozējams, ka to kāpums būs mērens un kopējais izdevumu apjoms nepārsniegs budžetā 2018. gadam ieplānoto.

Pašvaldību budžetā tikmēr pārpalikuma apmērs bija par 43,1 miljoniem eiro mazāks nekā pērn pirmajā pusgadā. Pašvaldību līmenī arvien pieaug izdevumi ES fondu īstenošanai, kas arī lielā mērā ietekmē straujāku izdevumu kāpumu, kamēr ieņēmumu kāpums, ņemot vērā lielo IIN ieņēmumu īpatsvaru, ir mērens.

FM prognozēja, ka gada nogalē kopbudžeta izdevumi pieaugs straujāk un veidosies finansiālais deficīts. To lielā mērā ietekmēs arī bāzes efekts UIN ieņēmumiem, kas šā gada otrajā pusgadā, līdz ar UIN avansa maksājumu atcelšanu, būs nozīmīgs. Atbilstoši FM aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta jeb 271,8 miljoni eiro.