Mēnesis: 2018. gada jūlijs

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 4,93 miljardu eiro, kas ir par 7,4% jeb 341,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru.

FM skaidroja, ka nomināli lielākais ieņēmumu kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 miljoniem eiro jeb 9,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi kāpa par 53,2 miljoniem eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās.

Kāpums bija vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 miljoniem eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 miljoniem eiro jeb 12,5% un 95,9 miljoniem eiro jeb 9,4% kāpums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar šā gada 1.janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija par 8,6% augstāka nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017. gadā.

Ievērojams palielinājums vērojams arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļiem. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpumu sekmē aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu periodu, ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības kopbudžetā palielinājās par 109,5 miljoniem eiro jeb 23,2%. Savukārt ne-nodokļu ieņēmumi palielinājās par 98,5 miljoniem eiro jeb 29,3%. Šo ieņēmumu kāpums skaidrojams ar AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēru par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Tāpat pamatbudžetā saņemts vienreizējs maksājums – papildemisijas prēmija 22,4 miljonu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānam, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. UIN ieņēmumi bija 58,4 miljoniem eiro jeb 26,4% virs plānotā, savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija attiecīgi 38,8 miljoniem eiro jeb 3,4% un 24 miljoniem eiro jeb 2,9% zem plānotā līmeņa. PVN plāna neizpilde skaidrojama ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanos, ko galvenokārt ietekmē PVN samazinātās likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un darījumu pieaugums, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs. Savukārt IIN plāna neizpilde joprojām saistīta ar uz doto brīdi mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas nekā iepriekš tika plānots. Tikmēr sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānotajam.

Savukārt budžeta izdevumu pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā FM skaidroja ar pieaugumu ES fondu izdevumiem, īpaši pašvaldību līmenī. Savukārt subsīdijas un dotācijas palielinājušās par 90,1 miljonu eiro jeb 10,6%, ko arī ietekmē aktīva ES fondu projektu īstenošana, kā arī subsīdiju palielinājums veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.

Izdevumu kāpums Nacionālajos bruņotajos spēkos noteica preču un pakalpojumu izdevumu palielinājumu. Kopumā preču un pakalpojumu izdevumi pirmajā pusgadā palielinājušies par 58,8 miljoniem eiro jeb 9,6% un aptuveni 20 miljonu eiro no pieauguma veido izdevumu kāpums jau pieminētajām aizsardzības funkcijām. Savukārt, līdz ar minimālās algas celšanu un vidējās algas kāpumu, par attiecīgi 71,5 miljoniem eiro jeb 6,5% un 70,6 miljoniem eiro jeb 5% kopbudžetā palielinājušies izdevumi atlīdzībai un sociālajai palīdzībai, tostarp pensijām.

Pirmajā pusgadā kopbudžetā par 20,9 miljoniem eiro jeb 10,3% samazinājušies procentu izdevumi valsts un pašvaldību parāda apkalpošanai. To sekmēja kā izdevīgas procentu likmes, tā arī veiksmīga Valsts kases darbība valsts parāda pārfinansēšanā.

Pirmajā pusgadā par 290,1 miljonu eiro pārpalikums palielinājies valsts budžeta līmenī, gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, ko noteica augstais ieņēmumu līmenis valsts pamatbudžetā, ņemot vērā ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļu ieņēmumu kāpumu, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu viena procentpunkta apmērā ieskaitīšanu pamatbudžetā.

Ievērojams pārpalikuma apjoms – 54,7 miljoni eiro – veidojās arī valsts speciālajā budžetā, kamēr pērn pirmajā pusgadā speciālajā budžetā bija vērojams deficīts 12,7 miljonu eiro. Speciālā budžeta ieņēmumi kāpuši par 10%, savukārt izdevumiem vērojams 4,3% palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada pirmā pusgada apmēru. Salīdzinoši mērenais izdevumu kāpums skaidrojams ar samazinājumu pensiju saņēmēju skaitā, kas pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada maijā samazinājies par 1,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Neskatoties uz notikumiem finanšu sektorā, kad pēc ierobežojumiem banku darbībā ar čaulas kompānijām un nerezidentu noguldījumu sarukšanas samazinājies arī banku sektora darbinieku skaits, zemāki kā pērn tāpat bijuši izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, tie pirmajā pusgadā samazinājušies par 1,4%.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2017. gada jūnija beigām, samazinājies par 7589 personām jeb 11,4%. Līdz šim veiktās darbinieku skaita samazināšanas turpmākajos mēnešos iespaidos arī izdevumu apjomu bezdarbnieku pabalstiem, tomēr droši prognozējams, ka to kāpums būs mērens un kopējais izdevumu apjoms nepārsniegs budžetā 2018. gadam ieplānoto.

Pašvaldību budžetā tikmēr pārpalikuma apmērs bija par 43,1 miljoniem eiro mazāks nekā pērn pirmajā pusgadā. Pašvaldību līmenī arvien pieaug izdevumi ES fondu īstenošanai, kas arī lielā mērā ietekmē straujāku izdevumu kāpumu, kamēr ieņēmumu kāpums, ņemot vērā lielo IIN ieņēmumu īpatsvaru, ir mērens.

FM prognozēja, ka gada nogalē kopbudžeta izdevumi pieaugs straujāk un veidosies finansiālais deficīts. To lielā mērā ietekmēs arī bāzes efekts UIN ieņēmumiem, kas šā gada otrajā pusgadā, līdz ar UIN avansa maksājumu atcelšanu, būs nozīmīgs. Atbilstoši FM aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta jeb 271,8 miljoni eiro.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā pieaudzis par 12,7% jeb 28,338 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu un bija 251,623 miljoni eiro.

Uzņēmuma 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķins liecina, ka pērn būtiski pieauga uzņēmuma pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. Tās 2017. gadā veidoja 176,778 miljonus eiro, kas bija par 20% jeb 29,460 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat būtiski pieaugušas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pērn veidoja 22,633 miljonus eiro pretēji 2,130 miljoniem eiro 2016. gadā.

Izmaksu pieauguma rezultātā SIA “Mikrotīkls” bruto peļņas rentabilitāte (bruto peļņa pret apgrozījumu) bija 29,7% (samazinājums par 4,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2016. gadu), savukārt uzņēmuma neto peļņas rentabilitāte (pārskata gada peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu) bija 17,2% (samazinājums par 12,5 procentpunktiem).

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 205 darbiniekus, kas bija par 32 darbiniekiem vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt SIA “Mikrotīkls” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā samazinājās par 13,8% – līdz 13,742 miljoniem eiro.

SIA “Mikrotīkls” dibināts 1996. gadā, un tas nodarbojas ar datu komunikāciju sistēmu izveidošanu un pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro un tā īpašnieki ir Latvijas pilsonis Arnis Riekstiņš un ASV pilsonis John Martin Tully, katram pieder pa 50% uzņēmuma kapitāla daļu.

2016. gadā SIA “Mikrotīkls” apgrozījums sasniedza 223,285 miljonus eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 66,242 miljoni eiro.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 0,8%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 32%, mazumtirdzniecībā – par 6% un rūpniecībā – par 2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,6%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 4,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 21,2%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 10,5%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 13,8%). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 12,9%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 12,1%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 9,2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 1,0%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 0,7%, nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 0,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 3,0%.

Apgrozījums krities apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 6,2%), mājsaimniecības elektroierīču (par 10,4%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 10,4%).
Apgrozījums pieaudzis farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,6%).

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, nav mainījies.

Putins par šo piedāvājumu Trampam pastāstījis svarīgākajiem Krievijas vēstniekiem un augstām amatpersonām Ārlietu ministrijā Maskavā notikušā sanāksmē.

Viens no avotiem atklāj, ka Tramps pieprasījis Putinam nerunāt par referenduma ideju preses konferencē pēc Helsinku samita, lai iegūtu laiku šo ierosinājumu apdomāt.

Putins ierosinājis ar Kremļa svētību un atbalstu Ukrainas austrumos pašpasludināto valstisko veidojumu Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” starptautiskā uzraudzībā sarīkot referendumu par šo teritoriju turpmāko statusu, atklāja “Bloomberg” avoti.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt, ko Putins samita laikā Trampam teicis par Ukrainu, vien norādot, ka tika diskutēts “par dažām jaunām idejām, pie kurām tiks strādāts”.

Paredzams, ka šāds ierosinājums par referenduma rīkošanu prokremlisko spēku kontrolētajā Ukrainas teritorijā negūtu ne Kijevas, ne Rietumu atsaucību.

Jāatgādina, ka Putins par argumentu Krimas aneksijas “likumīgumam” atsaucas uz 2014. gada martā Krievijas okupācijas spēku klātbūtnē sarīkoto starptautiski neatzīto referendumu, kurā vairums pussalas iedzīvotāju izrādījuši vēlmi pievienoties Krievijai.

Pērn Putins parakstīja rīkojumu, ar kuru Krievijā tika atzītas separātistu Doņeckas un Luhanskas “republikās” izdotās pases un citi dokumenti. Separātisti par oficiālo valūtu ir pasludinājuši Krievijas rubli.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir Krieviju apsūdzējušas par kaujinieku un ieroču sūtīšanu uz Ukrainu separātisma atbalstam. Krievija šīs apsūdzības gan noliedz, lai gan Ukrainas austrumos ir fiksēts arī tikai Krievijai raksturīgs bruņojums un Ukrainas spēki vairākas reizes ir sagūstījuši Krievijas karavīrus.

“IRI Forest Assets Latvia” mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka kompānijas īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme – 10 370 hektāru, bet citas zemes – 3563 hektāri.

“IRI Forest Assets Latvia” ir viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā. Jau iepriekš publiski tapis zināms, ka divi lielākie privātie zemes īpašnieki mūsu valstī – Skandināvijas kompānijas – “Bergvik Skog” un “Foran Real Estate” – informēja Zemkopības ministriju par plāniem pārdot savus īpašumus un pamest Latvijas tirgu. Turklāt kā viens no galvenajiem pretendentiem uz īpašumu iegādi minēta valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Portāls “Delfi” sazinājās ar “Latvijas Valsts meži” pārstāvi Tomasu Kotoviču, lai noskaidrotu, kāpēc uzņēmums nav iegādājies “IRI Forest Assets Latvia”.

“”Latvijas Valsts meži” izsludinātā konkursa ietvaros iesniedza savu cenas piedāvājumu. Tas bija balstīts, rēķinoties ar nākotnes naudas plūsmu un ienākumiem no šiem mežu īpašumiem, kā arī sociāli atbildīgu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai īpašumu vērtība pieaugtu. No meža apsaimniekošanas veida ir tieši atkarīgs arī cenas piedāvājums,” skaidro Kotovičs. Piedāvātā summa ir konfidenciāla. Viņš arī teic, ka pārdevējs nav skaidrojis “Latvijas Valsts mežiem” savu lēmumu un diez vai to darīs.

“Bergvik Skog” pieder lielāki zemes īpašumi Latvijā nekā “IRI Forest Assets Latvia”, un “Latvijas Valsts meži” sagatavos cenas piedāvājumu arī šo īpašumu iegādei, tomēr šobrīd termiņš vēl nav pienācis. Kotovičs teic, ka cenas piedāvājums šim konkursam tiks veidots pēc tādiem pašiem principiem kā “IRI Forest Assets Latvia” gadījumā, jo “Latvijas Valsts mežiem” ir svarīga ilgtspējība, draudzīgums videi, sociālā atbildība. Tādi ir visi “Latvijas Valsts mežu” piedāvājumi, iegādājoties mežu īpašumus.

Jau ziņots, ka “Latvijas valsts mežiem” līdzekļu šādam darījumam nepietiktu, tāpēc naudu būtu jāaizņemas. Mežsaimnieki lēsuši, ka vidējā cena šajā gadījumā varētu būt 1700-2000 eiro par hektāru vai nedaudz vairāk.

“Ieguldījumi mežsaimniecībā ir daļa no “Ikea” finanšu menedžmenta stratēģijas ieguldīt “Ikea” grupai nozīmīgu resursu attīstībā. Pašlaik mūsu mežu aktīvi nav pietiekami, lai tos iesaistītu “Ikea” piegāžu ķēdēs, un lēmumi vēl nav pieņemti,” pērn LTV raidījumam “de facto” teicis “Ikea” grupas finanšu menedžeris.

Tādējādi šobrīd Nīderlandes “IRI Investments” Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas “IRI Forest Assets Latvia”, “IRI Investments Latvia” un “IRI Asset Management”.

2017. gadā “IRI Forest Assets Latvia” apgrozījums pieauga par 90,6%, sasniedzot 4,948 miljonus eiro, bet kompānijas peļņa bija 8,264 miljoni eiro, kas ir pieaugums gandrīz 22 reizes salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Iepriekš kompānijas īpašnieki bija Norvēģijas “Storebrand Livsforsikring” (70,05%) un “Norskog” (0,14%), kā arī Zviedrijas “SPP Pension & Forsakring” (29,37%) un Gundars Skudriņš (0,44%). Kompānijas pamatkapitāls ir 72 538 570 eiro.