Koka mēbeļu eksports septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 %

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad septiņos mēnešos samazinājies par 4,3 % salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018. gada septiņos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 90,92 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju – 20,71 miljona eiro apmērā, kas ir 22,8 % (pirms gada – 18 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 21,1 % vairāk nekā 2017. gada septiņos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad septiņos mēnešos koka mēbeles vestas 12,05 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 14 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju – 8,745 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 16,3 %. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,3 % (pirms gada – 14,8 %) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju – 9,6 % (pirms gada – 7,9 %).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles septiņos mēnešos ievestas 36,132 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 20,7 % salīdzinājumā ar 2017. gada septiņiem mēnešiem.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā koka mēbeles visvairāk ievestas no Polijas – 6,414 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% mazāk nekā gadu iepriekš un 17,8 % (pirms gada – 17,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

Gada septiņos mēnešos Latvija ievedusi koka mēbeles no Itālijas par 5,288 miljoniem eiro, kas ir kritums par 29,2 % un veidoja 14,6% (pirms gada – 16,4 %) no kopējā koka mēbeļu ieveduma, bet no Lietuvas – par 4,507 miljoniem eiro, kas ir par 36,4 % mazāk nekā pirms gada un 12,5 % (pirms gada – 15,6 %) no kopējā koka mēbeļu importa.

2017. gada septiņos mēnešos Latvija koka mēbeles eksportēja 94,998 miljonu eiro vērtībā, bet importēja 45,56 miljonu eiro vērtībā.

Par kautiņa neizšķiršanu Bauskā policistam draud kriminālatbildība

Iekšējās drošības birojs (IDB) ir lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Bauskas policistu, kurš pirms pusotra gada nereaģēja uz kautiņu pie vietējās spēļu zāles.

Pagājušā gada maijā publiskajā telpā nonāca videoieraksts, kurā bija redzams konflikts starp vairākiem vīriešiem un policijas darbinieku bezdarbība konkrētajā situācijā.

Pērn maijā sociālajā tīklā “Facebook” tika ievietots video, kurā bija redzami trīs, acīmredzot, konfliktējoši vīrieši stāvlaukumā Bauskas centrā. Viens no vīriešiem bija tērpts policijas formastērpā, bet divi – civilā. Kādā brīdī viens civilā tērptais vīrietis nokautēja otru, kurš palika guļam uz asfalta auto stāvvietā. Video bija redzams, ka sitējs pameta notikuma vietu un pievienojas grupiņai citu cilvēku.

Aptuveni minūti garajā video vīrietis policijas formastērpā nevis izšķīra konfliktu, pēc sitiena aizturēja sitēju vai sniedza tūlītēju palīdzību nokautētajam, bet gan iesēdās policijas automašīnā. Video nebija redzams, ka policijas auto būtu pametis notikuma vietu, tomēr komentāros pie video policistam tika veltīti pārmetumi par neiesaistīšanos konflikta atrisināšanā. Video nebija redzams, kā konflikts izvērsies pirms sitiena un kā situācija risinājusies pēc tā.

Valsts policija pēc video publiskošanas sāka skaidrot lietas apstākļus un sākotnēji izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka video redzama tikai daļa no konflikta situācijas, kas neesot atainojusi visus notikumus. Notikumi risinājušies kādā spēļu zālē Bauskā un vēlāk arī pie tās. Valsts policijā bijis saņemts izsaukums uz spēļu zāli, kurā bija izcēlies konflikts starp vairākiem tās apmeklētājiem. Lai konfliktu apturētu, pret vienu no iesaistītajām personām spēļu zāles apsargs pielietojis asaru gāzi. Policijai ierodoties notikuma vietā, vīrietim pret kuru tika pielietota asaru gāze, esot izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, savukārt spēļu zāles apsargs ticis uzaicināts uz dienesta automašīnu sniegt paskaidrojumus.

Atsaucoties uz sākotnējo informāciju, Valsts policija tolaik apgalvoja – kamēr apsargs sniedzis paskaidrojumu, starp iepriekš spēļu zālē konfliktējošajām personām no jauna izcēlies konflikts stāvlaukumā iepretim spēļu zālei, daļa no kura bijusi redzama internetā publicētajā video. Brīdī, kad no jauna izcēlies konflikts, viens no policistiem esot pametis automašīnu un devies to izšķirt. VP apgalvoja, ka internetā publicētajā video bijis redzams tikai atsevišķs notikušā fragments, kurā bijis redzams, kā policists ved vienu, visstiprāk iereibušo vīrieti uz dienesta automašīnu. Šajā brīdī pieskrējuši klāt divi citi konflikta dalībnieki un viens no tiem iesitis visvairāk iereibušajam vīrietim, kurš nokritis.

Kā apgalvoja policija, šajā brīdī policists neesot vis pametis notikuma vietu un cietušo, bet gan, izvērtējot situāciju un riskus, pieņēmis lēmumu izsaukt papildspēkus pa rāciju, tāpēc arī iesēdies mašīnā. Policija uzsvēra, ka internetā publicētajā video nebija redzams situācijas turpinājums, proti, pēc papildspēku izsaukšanas policists esot devies pie iereibušā vīrieša, lai pārliecinātos par viņa veselības stāvokli un notikušo. Nokautētais vīrietis esot atteicies no mediķu palīdzības.

Par notikušo konfliktu Valsts policijā tika uzsāktas divas lietvedības: viena – par konfliktu spēļu zālē, un otra – par konfliktu, kas no jauna izcēlās stāvlaukumā iepretim spēļu zālei. Vienlaikus tika uzsākta arī pārbaude, lai vērtētu policistu profesionālo darbību un attieksmi notikuma vietā.

Dienesta pārbaude par šo gadījumu noslēdzās jau pērnā gada vasarā un diviem policistiem par neprofesionālu rīcību kautiņa laikā tika piemēroti disciplinārsodi – rājiens un piezīme.

Tagad, pusotru gadu pēc notikumiem, kriminālizmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes darbinieki bija ieradušies uz izsaukumu spēļu zālē. Kamēr viens policists dienesta automašīnā pieņēma paskaidrojumus no kādas personas saistībā ar izsaukumu, otra amatpersona konfliktā, kas izcēlās starp diviem spēļu zāles apmeklētājiem, lielākoties noraudzījusies pa dienesta automašīnas logu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Valsts amatpersona neveica darbības, lai pārtrauktu konfliktu, nošķirtu personas un aizturētu personu, kura vairākkārt pielietoja vardarbību pret otru konfliktā iesaistīto personu.

Par amatpersonas bezdarbību var piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

ASV izstājas no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Tramps arī teica, ka ASV sāks izstrādāt šādas raķetes, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu ar Krieviju un arī ar Ķīnu.

Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 – 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 – 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.

“Mēs izbeigsim šo līgumu un izstāsimies,” sacīja Tramps žurnālistiem Nevadas štata Elko pilsētā, kur viņš piedalījās republikāņu kandidāta Senāta starpvēlēšanu kampaņā.

“Viņi to pārkāpj daudzus gadus. Un es nezinu, kāpēc [iepriekšējais ASV] prezidents [Baraks] Obama neveda sarunas, lai izstātos. Un mēs neļausim viņiem pārkāpt kodollīgumu un būvēt ieročus, un mums tas nav atļauts,” teica Tramps.

Viņš piebilda, ka ASV atsāks izgatavot šādus ieročus, ja neizdosies panākt jauna līguma noslēgšanu par šiem ieročiem ar Krieviju un Ķīnu.

Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, komentējot šo Trampa paziņojumu, apsūdzēja Vašingtonu, ka tā ilgstoši pārkāpj šo līgumu, un sacīja, ka galvenais ASV izstāšanās mērķis ir vienpolāras pasaules radīšana, taču uzsvēra, ka to neizdosies sasniegt.

“Galvenais motīvs ir sapnis par vienpolāru pasauli. Vai tas piepildīsies? Nē,” ziņu aģentūra “Interfax” citē avota teikto.

Vēlāk Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs nodēvēja Trampa paziņojumu par šantāžu un ultimātu, lai panāktu Maskavas piekāpšanos.

“Ļoti satraucoši, ka Vašingtonā gandrīz vai katru dienu turpina mēģinājumus ar šantāžas metodēm “izsist” tādas vai citādas piekāpšanās visdažādākajos virzienos,” aģentūrai “Interfax” teica Rjabkovs.

“Tagad atklāta spiediena līdzekļu kategorijā tiek iekļauts arī līgums par vidēja un īsa darbības rādiusa raķetēm,” sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

“Mēs daudzus gadus esam mēģinājuši un turpinām uz to tiekties – panākt, lai ASV iesaistās saprātīgā dialogā par atbrīvošanos no problēmām, kas rada bažas. Taču pēc aizvien atklātākiem [ASV] veiktiem līguma pārkāpumiem veselā virknē virzienu mēs redzam centienus nostādīt Krieviju faktiski ultimāta priekšā,” teica Rjabkovs.

“Mēs noraidām pašu metodiku, kas kļūst aizvien dominējošāka ASV politikā Krievijas virzienā. Nekādus ultimātus un šantāžas metodes mēs, protams, nepieņemsim,” uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks.

Vašingtona un Maskava ilgstoši apsūdz viena otru Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpšanā. ASV norāda, ka Krievija līgumu pārkāpusi, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.

Valsts tuvākajos gados plāno iegādāties sešus helikopterus

Aizsardzības ministrija (AM) un Valsts robežsardze (VRS) tuvākajos gados plāno iegādāties sešus helikopterus, ar kuriem būs iespējams arī dzēst ugunsgrēkus, noskaidroja aģentūra LETA.

AM skaidroja, ka mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par četru helikopteru iepirkumu. Pēc lēmuma pieņemšanas ministrija atklāšot pirkuma summu.

Plānots, ka līgumu par piegādēm noslēgs jau šogad, bet pirmā piegāde paredzēta 2021.gadā. Jaunajiem helikopteriem būs meklēšanas un glābšanas, medicīniskās evakuācijas, kā arī ugunsgrēka dzēšanas funkcijas, norādīja ministrijā.

Pašlaik Gaisa spēkos ir četri lietoti “Mi-17” helikopteri un divi “Mi-2” helikopteri. Tāpat aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2012.gada nogalē noslēdzās iepirkums par 1990.gadā ražota helikoptera “Mi-17” kapitālo remontu. Toreiz remonta līguma summa bija 1 210 000 eiro.

Savukārt Valsts robežsardzē skaidroja, ka 2017.gada decembrī noslēgtā līguma ar kompāniju “Leonardo S.p.a.” realizācijas rezultātā VRS nodrošinās helikopteru parka atjaunošanu, aizstājot divus “Agusta Bell 206B” helikopterus, kuri ražoti 1974. un 1980.gadā, ar diviem viendzinēja vieglās klases helikopteriem.

Atbilstoši līgumam paredzēts apmācīt helikoptera pilotus, aviācijas inženiertehnisko personālu un 2019.gadā piegādāt divus jaunus helikopterus “AW 119 Kx”, kas kopumā izmaksās 12 482 718 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, norādīja VRS.

Jaunie robežsardzes helikopteri būs sertificēti lidojumiem jebkurā diennakts laikā. Paredzētais aprīkojums ļaus izmantot helikopterus meklēšanas, glābšanas, personāla transportēšanas un ugunsdzēsības operācijās, proti, tie spēs nodrošināt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu izlūkošanu no gaisa, ka arī nelielu ugunsgrēka platību dzēšanu, izmantojot VRS rīcībā jau esošo aprīkojumu. Ar šiem lidaparātiem varēs veikt arī cietušo personu evakuāciju.

Jau ziņots, ka Valdgales pagastā purva un meža ugunsgrēka dzēšanā tiek izmantoti pašlaik NBS rīcībā esošie helikopteri. Tāpat izmantots Lietuvas bruņoto spēku helikopters un Baltkrievijas helikopters.

 

Pirmajā pusgadā budžetā iekasēts par 588,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā pusgadā palielinājās visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5,41 miljardu eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 12,2% jeb 588,8 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 4,93 miljardu eiro, kas ir par 7,4% jeb 341,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru.

FM skaidroja, ka nomināli lielākais ieņēmumu kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 miljoniem eiro jeb 9,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi kāpa par 53,2 miljoniem eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās.

Kāpums bija vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 miljoniem eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 miljoniem eiro jeb 12,5% un 95,9 miljoniem eiro jeb 9,4% kāpums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar šā gada 1.janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija par 8,6% augstāka nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017. gadā.

Ievērojams palielinājums vērojams arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļiem. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpumu sekmē aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu periodu, ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības kopbudžetā palielinājās par 109,5 miljoniem eiro jeb 23,2%. Savukārt ne-nodokļu ieņēmumi palielinājās par 98,5 miljoniem eiro jeb 29,3%. Šo ieņēmumu kāpums skaidrojams ar AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēru par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Tāpat pamatbudžetā saņemts vienreizējs maksājums – papildemisijas prēmija 22,4 miljonu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānam, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem. UIN ieņēmumi bija 58,4 miljoniem eiro jeb 26,4% virs plānotā, savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija attiecīgi 38,8 miljoniem eiro jeb 3,4% un 24 miljoniem eiro jeb 2,9% zem plānotā līmeņa. PVN plāna neizpilde skaidrojama ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanos, ko galvenokārt ietekmē PVN samazinātās likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un darījumu pieaugums, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs. Savukārt IIN plāna neizpilde joprojām saistīta ar uz doto brīdi mazākiem IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas nekā iepriekš tika plānots. Tikmēr sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā bija atbilstoši plānotajam.

Savukārt budžeta izdevumu pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā FM skaidroja ar pieaugumu ES fondu izdevumiem, īpaši pašvaldību līmenī. Savukārt subsīdijas un dotācijas palielinājušās par 90,1 miljonu eiro jeb 10,6%, ko arī ietekmē aktīva ES fondu projektu īstenošana, kā arī subsīdiju palielinājums veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai.

Izdevumu kāpums Nacionālajos bruņotajos spēkos noteica preču un pakalpojumu izdevumu palielinājumu. Kopumā preču un pakalpojumu izdevumi pirmajā pusgadā palielinājušies par 58,8 miljoniem eiro jeb 9,6% un aptuveni 20 miljonu eiro no pieauguma veido izdevumu kāpums jau pieminētajām aizsardzības funkcijām. Savukārt, līdz ar minimālās algas celšanu un vidējās algas kāpumu, par attiecīgi 71,5 miljoniem eiro jeb 6,5% un 70,6 miljoniem eiro jeb 5% kopbudžetā palielinājušies izdevumi atlīdzībai un sociālajai palīdzībai, tostarp pensijām.

Pirmajā pusgadā kopbudžetā par 20,9 miljoniem eiro jeb 10,3% samazinājušies procentu izdevumi valsts un pašvaldību parāda apkalpošanai. To sekmēja kā izdevīgas procentu likmes, tā arī veiksmīga Valsts kases darbība valsts parāda pārfinansēšanā.

Pirmajā pusgadā par 290,1 miljonu eiro pārpalikums palielinājies valsts budžeta līmenī, gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, ko noteica augstais ieņēmumu līmenis valsts pamatbudžetā, ņemot vērā ārvalstu finanšu palīdzības un ne-nodokļu ieņēmumu kāpumu, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu viena procentpunkta apmērā ieskaitīšanu pamatbudžetā.

Ievērojams pārpalikuma apjoms – 54,7 miljoni eiro – veidojās arī valsts speciālajā budžetā, kamēr pērn pirmajā pusgadā speciālajā budžetā bija vērojams deficīts 12,7 miljonu eiro. Speciālā budžeta ieņēmumi kāpuši par 10%, savukārt izdevumiem vērojams 4,3% palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada pirmā pusgada apmēru. Salīdzinoši mērenais izdevumu kāpums skaidrojams ar samazinājumu pensiju saņēmēju skaitā, kas pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada maijā samazinājies par 1,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Neskatoties uz notikumiem finanšu sektorā, kad pēc ierobežojumiem banku darbībā ar čaulas kompānijām un nerezidentu noguldījumu sarukšanas samazinājies arī banku sektora darbinieku skaits, zemāki kā pērn tāpat bijuši izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, tie pirmajā pusgadā samazinājušies par 1,4%.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar 2017. gada jūnija beigām, samazinājies par 7589 personām jeb 11,4%. Līdz šim veiktās darbinieku skaita samazināšanas turpmākajos mēnešos iespaidos arī izdevumu apjomu bezdarbnieku pabalstiem, tomēr droši prognozējams, ka to kāpums būs mērens un kopējais izdevumu apjoms nepārsniegs budžetā 2018. gadam ieplānoto.

Pašvaldību budžetā tikmēr pārpalikuma apmērs bija par 43,1 miljoniem eiro mazāks nekā pērn pirmajā pusgadā. Pašvaldību līmenī arvien pieaug izdevumi ES fondu īstenošanai, kas arī lielā mērā ietekmē straujāku izdevumu kāpumu, kamēr ieņēmumu kāpums, ņemot vērā lielo IIN ieņēmumu īpatsvaru, ir mērens.

FM prognozēja, ka gada nogalē kopbudžeta izdevumi pieaugs straujāk un veidosies finansiālais deficīts. To lielā mērā ietekmēs arī bāzes efekts UIN ieņēmumiem, kas šā gada otrajā pusgadā, līdz ar UIN avansa maksājumu atcelšanu, būs nozīmīgs. Atbilstoši FM aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta jeb 271,8 miljoni eiro.

‘Mikrotīkls’ peļņa pērn sarukusi, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu

Datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA “Mikrotīkls” tīrā peļņa pagājušajā gadā samazinājusies par 34,7% salīdzinājumā ar 2016. gadu – līdz 43,256 miljoniem eiro, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā pieaudzis par 12,7% jeb 28,338 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu un bija 251,623 miljoni eiro.

Uzņēmuma 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķins liecina, ka pērn būtiski pieauga uzņēmuma pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. Tās 2017. gadā veidoja 176,778 miljonus eiro, kas bija par 20% jeb 29,460 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat būtiski pieaugušas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pērn veidoja 22,633 miljonus eiro pretēji 2,130 miljoniem eiro 2016. gadā.

Izmaksu pieauguma rezultātā SIA “Mikrotīkls” bruto peļņas rentabilitāte (bruto peļņa pret apgrozījumu) bija 29,7% (samazinājums par 4,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2016. gadu), savukārt uzņēmuma neto peļņas rentabilitāte (pārskata gada peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu) bija 17,2% (samazinājums par 12,5 procentpunktiem).

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 205 darbiniekus, kas bija par 32 darbiniekiem vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt SIA “Mikrotīkls” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā samazinājās par 13,8% – līdz 13,742 miljoniem eiro.

SIA “Mikrotīkls” dibināts 1996. gadā, un tas nodarbojas ar datu komunikāciju sistēmu izveidošanu un pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro un tā īpašnieki ir Latvijas pilsonis Arnis Riekstiņš un ASV pilsonis John Martin Tully, katram pieder pa 50% uzņēmuma kapitāla daļu.

2016. gadā SIA “Mikrotīkls” apgrozījums sasniedza 223,285 miljonus eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 66,242 miljoni eiro.

Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 5,1 %, mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā – par 5,6 %

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums. Savukārt jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 5,6%.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieauga par 0,8%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 32%, mazumtirdzniecībā – par 6% un rūpniecībā – par 2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,6%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 4,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 21,2%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 10,5%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 13,8%). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 12,9%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 12,1%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 9,2%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 1,0%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 0,7%, nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 0,6%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 3,0%.

Apgrozījums krities apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 6,2%), mājsaimniecības elektroierīču (par 10,4%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 10,4%).
Apgrozījums pieaudzis farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,6%).

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, nav mainījies.

Putins piedāvājis Trampam sarīkot referendumu Donbasā, ziņo ‘Bloomberg’

Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikšanās laikā Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu Helsinkos piedāvājis sarīkot referendumu prokremlisko kaujinieku kontrolētajā Ukrainas daļā un piekritis publiski neatklāt šo plānu, lai ASV līderim būtu laiks to apsvērt, atsaucoties uz diviem avotiem, kuri ceturtdien piedalījušies slēgtā sanāksmē ar Putinu, ziņo aģentūra “Bloomberg”.

Par nedēļas sākumā Helsinkos notikušo sarunu saturu, pēc kurām Tramps saņēma kritikas gūzmu par spēlēšanu Putina labā, informācija ir trūcīga. Kā atklāja Tramps, starp sarunu tēmām bijusi cīņa pret terorismu, kodolieroči, Tuvie Austrumu, Ziemeļkoreja, Ukraina un citas.

Putins par šo piedāvājumu Trampam pastāstījis svarīgākajiem Krievijas vēstniekiem un augstām amatpersonām Ārlietu ministrijā Maskavā notikušā sanāksmē.

Viens no avotiem atklāj, ka Tramps pieprasījis Putinam nerunāt par referenduma ideju preses konferencē pēc Helsinku samita, lai iegūtu laiku šo ierosinājumu apdomāt.

Putins ierosinājis ar Kremļa svētību un atbalstu Ukrainas austrumos pašpasludināto valstisko veidojumu Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” starptautiskā uzraudzībā sarīkot referendumu par šo teritoriju turpmāko statusu, atklāja “Bloomberg” avoti.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt, ko Putins samita laikā Trampam teicis par Ukrainu, vien norādot, ka tika diskutēts “par dažām jaunām idejām, pie kurām tiks strādāts”.

Paredzams, ka šāds ierosinājums par referenduma rīkošanu prokremlisko spēku kontrolētajā Ukrainas teritorijā negūtu ne Kijevas, ne Rietumu atsaucību.

Jāatgādina, ka Putins par argumentu Krimas aneksijas “likumīgumam” atsaucas uz 2014. gada martā Krievijas okupācijas spēku klātbūtnē sarīkoto starptautiski neatzīto referendumu, kurā vairums pussalas iedzīvotāju izrādījuši vēlmi pievienoties Krievijai.

Pērn Putins parakstīja rīkojumu, ar kuru Krievijā tika atzītas separātistu Doņeckas un Luhanskas “republikās” izdotās pases un citi dokumenti. Separātisti par oficiālo valūtu ir pasludinājuši Krievijas rubli.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir Krieviju apsūdzējušas par kaujinieku un ieroču sūtīšanu uz Ukrainu separātisma atbalstam. Krievija šīs apsūdzības gan noliedz, lai gan Ukrainas austrumos ir fiksēts arī tikai Krievijai raksturīgs bruņojums un Ukrainas spēki vairākas reizes ir sagūstījuši Krievijas karavīrus.

‘Ikea’ grupas uzņēmums iegādājies vienu no lielākajiem mežu īpašumiem Latvijā, LVM – bešā

“Ikea” grupā ietilpstošais Nīderlandē reģistrētais uzņēmums “IRI Investments” kļuvis par meža apsaimniekošanas uzņēmuma “Foran Real Estate” vienīgo īpašnieku, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums ir īpašnieks vienām no lielākajām zemes platībām Latvijā, kas pieder privātajam kapitālam.

Līdz ar īpašnieka maiņu “Foran Real Estate” kopš otrdienas, 17. jūlija, pārtapusi par “IRI Forest Assets Latvia”.

“IRI Forest Assets Latvia” mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka kompānijas īpašumā ir zeme kopumā 54 207 hektāru platībā, tostarp mežu zeme veido 40 274 hektārus, lauksaimniecības zeme – 10 370 hektāru, bet citas zemes – 3563 hektāri.

“IRI Forest Assets Latvia” ir viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā. Jau iepriekš publiski tapis zināms, ka divi lielākie privātie zemes īpašnieki mūsu valstī – Skandināvijas kompānijas – “Bergvik Skog” un “Foran Real Estate” – informēja Zemkopības ministriju par plāniem pārdot savus īpašumus un pamest Latvijas tirgu. Turklāt kā viens no galvenajiem pretendentiem uz īpašumu iegādi minēta valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Portāls “Delfi” sazinājās ar “Latvijas Valsts meži” pārstāvi Tomasu Kotoviču, lai noskaidrotu, kāpēc uzņēmums nav iegādājies “IRI Forest Assets Latvia”.

“”Latvijas Valsts meži” izsludinātā konkursa ietvaros iesniedza savu cenas piedāvājumu. Tas bija balstīts, rēķinoties ar nākotnes naudas plūsmu un ienākumiem no šiem mežu īpašumiem, kā arī sociāli atbildīgu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai īpašumu vērtība pieaugtu. No meža apsaimniekošanas veida ir tieši atkarīgs arī cenas piedāvājums,” skaidro Kotovičs. Piedāvātā summa ir konfidenciāla. Viņš arī teic, ka pārdevējs nav skaidrojis “Latvijas Valsts mežiem” savu lēmumu un diez vai to darīs.

“Bergvik Skog” pieder lielāki zemes īpašumi Latvijā nekā “IRI Forest Assets Latvia”, un “Latvijas Valsts meži” sagatavos cenas piedāvājumu arī šo īpašumu iegādei, tomēr šobrīd termiņš vēl nav pienācis. Kotovičs teic, ka cenas piedāvājums šim konkursam tiks veidots pēc tādiem pašiem principiem kā “IRI Forest Assets Latvia” gadījumā, jo “Latvijas Valsts mežiem” ir svarīga ilgtspējība, draudzīgums videi, sociālā atbildība. Tādi ir visi “Latvijas Valsts mežu” piedāvājumi, iegādājoties mežu īpašumus.

Jau ziņots, ka “Latvijas valsts mežiem” līdzekļu šādam darījumam nepietiktu, tāpēc naudu būtu jāaizņemas. Mežsaimnieki lēsuši, ka vidējā cena šajā gadījumā varētu būt 1700-2000 eiro par hektāru vai nedaudz vairāk.

“Ieguldījumi mežsaimniecībā ir daļa no “Ikea” finanšu menedžmenta stratēģijas ieguldīt “Ikea” grupai nozīmīgu resursu attīstībā. Pašlaik mūsu mežu aktīvi nav pietiekami, lai tos iesaistītu “Ikea” piegāžu ķēdēs, un lēmumi vēl nav pieņemti,” pērn LTV raidījumam “de facto” teicis “Ikea” grupas finanšu menedžeris.

Tādējādi šobrīd Nīderlandes “IRI Investments” Latvijā tiešā veidā pieder trīs meža apsaimniekošanas kompānijas “IRI Forest Assets Latvia”, “IRI Investments Latvia” un “IRI Asset Management”.

2017. gadā “IRI Forest Assets Latvia” apgrozījums pieauga par 90,6%, sasniedzot 4,948 miljonus eiro, bet kompānijas peļņa bija 8,264 miljoni eiro, kas ir pieaugums gandrīz 22 reizes salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Iepriekš kompānijas īpašnieki bija Norvēģijas “Storebrand Livsforsikring” (70,05%) un “Norskog” (0,14%), kā arī Zviedrijas “SPP Pension & Forsakring” (29,37%) un Gundars Skudriņš (0,44%). Kompānijas pamatkapitāls ir 72 538 570 eiro.